30907-6
Cūka peld pa Daugavu,
Naudas kule mugurâ.
Dievs dod cūkai pārpeldèt,
Būs naudiņa Kurzemê.

21866-0
Vaj bij pats Dieviņš devis
Tik lustigu līgaviņu:
Dziedadama vien staigaja
Ar manàm māsiņàm.

31742-1
Svētej, Dievs, man maiziti,
Tāļi man cepejiņa;
Beidzamo klaipu sāku
Rìgas torņa maliņâ.

18140-0
Dod, Dieviņi, lietum līt,
Kad es iešu tautiņâs:
Manas bēdas asariņas
Nolīs ceļa maliņâ.

2629-1
Cīrulit mazputniņ,
Negul' ceļa maliņâ,
Rītâ brauks lieli kungi,
Saņems tevi rociņâ,
Aizvedìs Vāczemê.
Tur tev liks malku cirst.
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkurisi,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas būs' nokalis,
Tad tev liks kaŗâ jāt.
Ko tu kaŗâ nopelniji?
-Vienu nieku kniepadatu.
Kur palika kniepadata?
-To iespraudu liepu celmâ.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To nodzēse smalks lietiņš?
Kur palika smalkais lietiņš?
-Tas aizgāje var' upê.
Kur palika var' upite?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-Tas noauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizgāja lielu mežu.
Kur palika lielais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie aizgāje debesîs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarî.

7996-0
Es iegāju maltuvê,
Laba rīta nedevuse;
Dieviņš sēd, Laima stāv,
Laba rīta gaididami.

6978-0
Kad ieraugu kodaliņu:
Urà, vilks, urà, vilks!
Kad ieraugu jaunu puisi:
Ak, tu Dievs, ak, tu Dievs!

9242-0
Manubēd Dievs ar Laimu
Iet lielâ ienaidâ:
Dievs man lika vieglu mūžu,
Laima liedz raudadama.

9912-9
Nedod Dievs tādu puišu,
Kādi puiši Kurzemê:
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Skatàs utis cepurê.

33861-5
Mēs bijam div' brāliši,
Nevienam līgaviņa.
Viens ņemsim Saules meitu,
Otris Dieva kalponiti.
Vienam mums spīdès Saule,
Otram mums Dievs līdzès.