13646-11
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malejiņa.
Ta māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritinaja.
Devitâi rītiņâi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarî,
Lūko savas malejiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama,
Zīdautiņu locīdama.
-Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabâ,
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet.
-Viena simta galiņâ
Koklè divi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam jūs šeitan koklejiet?
-Tai māsiņai koklejami,
Ko vakari garam veda;
Ko vakari garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņâi
Spēlè divi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Kam jūs šeitan spēlejiet?
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodieni garam veda;
Ko šodieni garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, trešu simtu
Kamēr māsu panākam.
Trešà simta galiņâ
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņâ,
Alus kanna rociņâi,
Trīs plāceņi padusê.
Liek mums drusku nodzerties
Ša saldaja alutiņa.
Ni ēdàm, ni dzeràm
Ša saldaja alutiņa,
Iesim, brāļi, istabâi,
Caur istabu kambarî.
Tur māsiņu atradàmi
Pie lielàmi dzirnavàm,
Pie lielàmi dzirnavàm
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savâ tēva zemitê.
Tēvam auga rudzi, mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.

13646-31
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņa malti gāja.
Ej, apraugi, māmuliņa,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Atnāk māte raudadama,
Neatrada malejiņas.
Brāļi, brāļi, ko gaidati,
Aunieties zābakôs,
Aunieties zābakôs,
Velkat garus kažociņus,
Velkat garus kažociņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Liekat cauņu cepurites,
Seglojati kumeliņus,
Jājat māsas mekleties.
Jājam, brāļi, pirmo simtu.
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš kà jūs spēlejiet?
-Spēlejam to meitiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava tālu,
Panāksieti celiņâi.
Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami to māsiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava seni,
Panāksieti celiņâi.
Jājam, brāļi, trešo simtu.
Uzjājami liepu mežu,
Laužam šautru pilnus klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàsi ciema suņi,
Iztek divi zeltenites,
Iztek divi zeltenites,
Ieved mūs pagalmâi,
Ieved mūs pagalmâi,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūs istabâi,
Sēdin' galda galiņâi.
Uzliek gārdu mielastiņu,
Liek mums ēsti, liek mums dzert.
Ni es ēžu, ni es dzēru,
Apkārt vieni raudzijos,
Ieraudziju sav' māsiņu,
Balta mice galviņâi,
Balta mice galviņâi,
Pirkstâ zelta gredzeniņis.

13646-3
Divi mēs bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Ik rītiņa pūru mala.
Ej, bāliņ, klausities,
Nerūc vaira dzirnaviņas.
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Aizveduši sveši ļaudis.
Jāju, jāju simtu jūdzu,
Dajāj' lielu, augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi stabulnieki.
Ai, mīļie stabulnieki,
Redzejàt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņâ.
-Jāju, jāju divi simti,
Dajāj' lielu augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Redzejàt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņâ.
-Jāju, jāju trīssimt jūdzu,
Dajāj' lielu, augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Redzejàt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņâ.
-Jāju, jāju četri simti,
Dajāj lielu muižas sētu;
Visapkārt dzelziem kalta,
Atslēgàm vārti slēgti.
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved mūsus istabâ,
Aizved mūsus aizgaldê:
"Dzerat, brāļi, lustejat"!
Nij ēdam, nij dzeram,
Nava še mūs' māsiņa.
Es ieraugu sav' māsiņu
Liepagalda galiņâ,
Liepagalda galiņâ,
Jau aubite galviņâ.

13646-28
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītam tīru rudzu
Pa pūram ritinaja.
Eima, brāļi, aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nerūkst vairi dzirnaviņas.
Eima, brāļi, uz ustabu,
Velkamies zābaciņus;
Apvilkušies zābaciņus,
Velkamies kažociņus;
Apvilkušies kažociņus,
Jožam zaļus zobeniņus;
Apjozušies zobeniņus,
Liekam caunes cepurites;
Uzlikuši cepurites,
Sedlojam kumeliņus;
Apsedlojši kumeliņus,
Jājam brāļi simtu jūdzes.
Nojājuši simtu jūdzu,
Dajājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Bungà skaisti bundzenieki.
Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Ko jūs še bungajiet?
-To māsiņu bungajam,
Ko šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenaties,
Panāksiet celiņâ.
-Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam zaļu kalnu;
Zaļa kalna galiņâ
Spēlê skaisti spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejiet?
To māsiņu spēlejam,
Kur' šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenieties,
Panāksiet celiņâ.
Jājam, brāļi, trešu simtu.
Dajājam raibu muižu;
Ap to muižu kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli zaļodami.
Vienis mani pašu vede,
Otris manu kumeliņu.
Paš' ievede istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Pieceļ man mellus krēslus,
Davelk manim liepas galdu,
Uzliek man Diev' mielastu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek nakuiņu pārgulèt.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Sav' māsiņu lūkojos.
Ieraudziju sav' māsiņu
Tautu galda galiņâ,
Tautu galda galiņâ,
Cepurite galviņâ.
Ai, manu mīļ' māsiņu,
Patīk' tev līdza nākt?
-Ai, manu mīļ' bāliņu,
Patīk man še dzīvot,
Patīk man še dzīvot,
Klausìt svešas māmuliņas.

13646-22
Tilti rīb, tilti rīb,
Nu jāj mani bāleliņi.
Šķiliet, tautas, sveč' uguni,
Vediet glāžu istabâ,
Vediet glāžu istabâ,
Ceļat viņiem meldas krēslus,
Lejat alu biķerê,
Dodat ēst, dodat dzert.
-Ne ēdam, ne dzeram,
Apkārt vien raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēd galdiņa galiņâ,
Sēd galdiņa galiņâ,
Jau micite galviņâ.
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kam tev bija to darìt?
Kam tev bija to darìt,
Māmiņ' gauži raudenàt?
-Man patīk še dzīvàt,
Še lustiga tēva zeme,
Še lustiga tēva zeme,
Še vēligi tēva dēli.

13646-18
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa,
Viena pati mūs' māsiņa
Pie dzirnùm maldinaja,
Pie dzirnùm maldinaja
Pa pūram tīru kviešu.
Devitâ rītiņâ
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Iet memmiņa klausities,
Kur palika malejiņa.
Nāk memmiņa atpakaļ,
Raud galviņu saņēmusi.
-Ceļaties, jauni zēni,
Aunaties zābakôs,
Aunaties zābakôs,
Velciet lūšu kažociņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet cauna cepurites,
Dzenieties mūs' māsiņu,
Ko tautietis zagšu zaga.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panākat.
-Pirmà simta galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko šo rītu garàm veda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet otru simtu jūdžu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņâ
Spēlè divi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šo dienu garàm veda,
Ko šo dienu garàm veda,
Ko tautietis zagšus zaga.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet trešu simtu jūdžu
Tur jūs viņu panāksiet.
-Trešà simta galiņâ,
Tur bij vienas lielas mājas.
Iejājam sētiņâ,
Piesienam kumeliņus.
Iznāk pati tautu māte,
Ieved mūs istabâ,
Ieved mūs istabâ,
Paceļ melnus meldru krēslus,
Paceļ melnus meldru krēslus,
Apklāj baltu liepu galdu,
Apklāj baltu liepu galdu,
Dod mums ēst, dod mums dzert.
Nesmeķ ēst, nesmeķ dzert,
Parādiet mūs' māsiņu!
Ienāk māsa raudadama,
Asariņas slaucidama.
-Pārnesiet memmiņai
Daudz un labu vakariņu!
Es nevaru līdza iet,
Man noņēma vainadziņu.
-Še, māsiņa raibi cimdi,
Še asaru villanite,
Paglabà pùriņâ,
Pašâ pūra dibinâ;
Cik pacelsi pūra vāku,
Tik asaras noslaucisi.

13646-14
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mums māsiņa,
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa.
Ej, māmiņa, apraudziti,
Ko dar' tava malejiņa,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
Iznāk māte raudadama,
Baltas rokas lauzidama.
-Ceļaties jūs, dēliņi,
Aunatiesi zābakôs,
Velcatiesi brūnus svārkus,
Lieciet cauņu cepurites,
Joziet zelta zobeniņu,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas
Simtu jūdzu tālumâ.
-Simtu jūdzu galiņâ
Spēlej' pieci spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko vakar garam veda.
-Jājam, brāļi, steidzamies,
Kad panāktu celiņâ.
-Ni jājiet, ni steidziet,
Panākt vairi nevariet.
-Nojājuši otru simtu,
Atrodam mazu ciemu,
Atrodam mazu ciemu,
Tur stāv divi vārtu sargi.
Ai, godigi vārtu sargi,
Par ko jūs še stāviet?
-Mēs to māsu vaktejam,
Ko šodien še ieveda.
-Nāk deviņi jauni puiši,
Saņem mūsu kumeliņus.
Stallitê ieveduši,
Ved mūs pašus istabâ,
Ceļ deviņus meldra krēslus
Pie baltaja liepu galda.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņus pieminèt.
Ne ēdàmi, ne dzēràmi,
Tik Dieviņus minejami.
Skatamies, raugamies,
Kur māsiņu redzesam.
Mūs' māsiņa sēd aiz galda,
Balta mice galviņâ,
Balta mice galviņâ,
Div' tautieši klāt sēdeja.
Ak, tu mūsu mīļa māsa,
Vaj tu ari šeitan esi?
-Es negribu māsas vārdu,
Nezinami bāleliņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Mēs par tevi zvēresam,
-Apzvēriet, bāleliņi,
Atpakaļi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par vietiņas taisijumu,
Par kājiņu āvumiņu.

13646-23
Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pa pūrami maldinaju.
Kas notika vienu rītu,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nedziedaja malejiņa?
Ej, māmiņa, kamburêi
Malejiņu apraudzit.
Nāk māmiņa raudadama:
Malejiņas vairs nevaid,
Vaiņadziņu vien atradu
Dziernu galda galiņâi.
Dēli, mani mīļi dēli,
Sedlojàti kumeliņus,
Dzenatiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu tautiņâs!
Simtu jūdžu galiņâi
Spēle daiļi spēlmaniši.
Labvakari, spēlmaniši.
Ko jūs daili spēlejati?
-Gaŗam vienu meitu veda,
Tai mēs daiļi spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Vaj varetu mēs panākt?
-Dzenaties simtu jūdžu,
Ta' jūs viņu panāksit.
Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate to celiņu.
-Dzenaties sav' māsiņu
Otru simtu tautiņâs.
Otra simta galiņâi
Spēlè daili spēlmaniši.
Labrītiņu, spēlmaniši,
Ko jūs daili spēlejat?
-Šodien vienas kājas dzēra,
Tàs mēs daili spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate kāzu namu,
Parādate kāzu namu,
Ievedate istabâi.
Atradame sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâi.
Nāk māsiņa no galdiņa,
Asariņas slaucidama.
Pacēluse zīļu krēslu:
Sēdat, mani bāleniņi,
Sēdat, mani bāleniņi,
Gaŗu ceļu atnākuši!
-Ai, māsiņa, mīļa, balta,
Mēs pēc tevis dzinamies.
Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Māte tevis žēli raud.
-Es, brāliši, vai(r)s neiešu,
Kam jūs mani maldinat;
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pūru malu raudadama.
Pārnesate māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par gāliņas sukajumu,
Par kājiņu avumiņu.

13646-16
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa,
Viena pate mūs' māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa,
Ik rītiņa malejiņa,
Pūru mala malumâ.
No rītiņa pieceļos,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nava mūsu malejiņas.
Celieties, bāleliņi,
Sedlojiet kumeliņus,
Sedlojiet kumeliņus,
Jāsim māsu pameklèt.
Jāju, jāju simtu jūdzu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Tur deviņi spēlmaniņi.
Labdien, deviņ' spēlmaniņi,
Priekš ka jūs še spēlejat?
-Priekš tàs brūtes spēlejam,
Ko nesen gaŗam veda.
-Jāju, jāju simtu jūdzu,
Uzjāj' vienu lielu ciemu.
Izskrej divi melni suņi,
Tie div' mūs' lādinaja.
Iznāk divi tautas dēli
Saņem mūsu kumeliņus,
Nosedlo, apdeķo,
Ieliek viņus stalliņâ,
Ieliek viņus stalliņâ,
Iedod viņiem tīras auzas.
Ved mūs pašus istabâ,
Apklāj baltu liepas galdu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek baltu pūru maizi.
-Ēdiet, brāļi, dzeriet, brāļi,
Kamēr saule vakarâ.
-Nesēdàm, nedzēràm,
Pēc māsiņas raugamies.
Mūs' māsiņa iesēduse
Svešu ļaužu pulciņâ.
Māsiņ mīla, māsiņ balta,
Nāc mums līdz pie māmiņas.
-Mani balti bāleniņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Es atradu labu zemi,
Smuku, daiļu arajiņu.
Pārnesiet labas dienas
Tai vecai māmiņai.

13646-25
Viena pati man māsiņa,
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnav's rīb, milni klaudz,
Tautas nāca klusiņàm.
Ienāk māte istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi:
Aunies, dēliņ, zābakôs,
Dzenies pakaļ māsiņai,
Dzenies pakaļ māsiņai
Pa vizuļu birumiem!
Simtu jūdzu nodzinies,
Ieraug' pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejiet?
-Spēlejam priekš tàs meitas,
Ko šorīt garam veda.
Otru simtu nodzinies,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iznāk trīs jauni kungi,
Ieved mani istabâ,
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ manim liepu krēslu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek modrigi padzīvot.
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Apkārt vien skatijos.
Es ieraugu sav' māsiņu
Jau miciti galviņâ.
Māsiņ zelta drostalit,
Vaj varesi līdzi nākt?
-Brālit putu gabaliņ,
Es nevaru ta darìt.