31933-16
Žigli, žigli zīle dzied
Brāļa nama galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle dzied.
Zīle dzied tādu vēsti:
Mūs' brālišam kaŗâ iet, -
Mūs' brālišam kaŗâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Māte dēliņ' nomazgaja,
Tēvs sedloja kumeliņu;
Māte mauca baltas zeķes,
Tēvs košos zābaciņus.
Tad pa vārtiem izjādamis
Deva savu labu roku:
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu ar Dievu, man māsiņas!
Jūs vairs mani neredzesit.
Par deviņàm vasariņàm
Atnāks manis kumeliņis.
Paprasaiti kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli
Sārtàm krūtim, zobeniem...?
Krastiem kŗautas cepurites,
No kauliem tiltu taisa.

31933-8
Grezna zīle padziedaja
Vārtu staba galiņâ.
Ej, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Brālitimi karâ iet.
Tec, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama izvadija.
Brālits, karâ izjādams,
No bērziņa rīksti lauza,
No bērziņa rīksti lauza,
Pie vārtiem iestādija.
-Liec, māsiņa, tu vērâ,
Vaj ta auga, vaj zaļoja,
Ja ta auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārjājot;
Ja ta žuva, ja nokalta,
Gaidi manu kumeliņu.-
Par pieciem gadiņiem
Pārtek brāļa kumeliņš,
Baltas putas mētadams,
Pilnas krēpes asiniņu.
Ved māsiņa pie upites,
Mazgà brāļa kumeliņu.
Mazgadama pavaicaja,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis,
Kur asiņu upe tek,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Sašauditi, sakapati,
No plintèmi asis krāva,
Zobeniem pusasites,
No kauliemi tiltu taisa,-
Tur iet visi kara vīri.

31933-15
Pilni lauki kara vīru
Puškotàm cepurèm,
Man vienam karâ jāt
Nipuškotu cepuriti.
Tec, māsiņ, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija,
Raudadama pavadija
Vecako bāleliņu.
-Vaj tu raudi, vaj niraudi,
Vairs tu mani niredzesi;
Kumeliņu gan redzesi,
Tas pārnāks atpakaļ,
Tas pārnāks atpakaļ
Smilšainàm kājiņàm,
Smilšainàm kājiņàm
Rāvainiem iemauktiem.
Tec, māsiņa, āriņâ,
Mazgà brāļa kumeliņu.
Mazgādama pavaicà,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Strēķiem krāva zobentiņus,
Kaudzèm meta cepurites,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kur Laimiņa pāri brauca,
Kà lapiņa drebedama.

31933-19
Zīle brēce, zīle brēce,
Tec, māsiņa, klausities,
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnese.
Zīl' atnese tādu ziņu,
Būs brāļam karâ iet.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepurit'.
Dziedadama appuškoj',
Raudadama pavadij'.
-Neraud, mana mīļa māsa,
Gan es tevi apmekleš'.
Kad tu mani nesagaidi,
Sagaid manu kumeliņ'.-
Attecejis kumeliņš
Pie vārtiem nozviedzàs.
Es prasiju kumeļam:
Kādu ziņu tu atnesi?
Kādu ziņu tu atnesi?
Kur palike jājejiņš?
Tur palike jājejiņš,
Kur gul vīri kà līdums,
Sārtim krautim zobiniem,
Kaudzèm mestàm cepurèm,
No kauliem tiltu tais',
No as'ņiem upe tek.

31933-21
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brālim karâ jāt.
Tec, māsiņa, roždārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Vienu roku rozes plūcu,
Otru baltas magonites;
Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju,
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Par vārtiem izjādams,
Stāda brālis ozoliņu.
-Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidat mani pārjājam;
Ja neauga nezaļoja,
Negaidate pārjājam.
-Par div' gadi, trešajâ
Pārtek brāļa kumeliņis,
Pārtek brāļa kumeliņis
Asinainàm kājiņàm.
Kumeļam pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Kur asiņu upe tek,
Tur guļ vīri kà ozoli
Sašauditi, sakapati,
No kaulieme tiltu taisa,
No matieme žogu pin.

31933-10
Kur tu jósi, bròleleņ,
Napuškótu capuŗéti?
Lec, mòseņ, dòrzeņâ,
Puškoj bròļa capuŗéti.
Aìzpuškovu dzídódama,
Pavadeju raùdódama.
-Naraud' gauži, mun' mòseņ,
Gaìdi mane pòrejùt.
Kad tu mane nasagaìdi,
Sagaìd' muna kumeleņa,
Sagaìd' muna kumeleņa
Pi vòrtím datakùt.
Pavaìcój nu kumeļa,
Kur palyka jójèjeņš.
Ti palyka jójèjeņš,
Kur guļ veìri kó úzùli.
Sòrtim kraùti zùbeneņi,
Kriveņóm capuŗétes,
Straùjupéte ašņim tak,
Daugaveņa osoróm.

31933-17
Zelta zīle padziedaja
Staļļa spāres galiņâ.
Ej, māsiņ, lūkoties,
Kādu vēsti zīle nes.
-Zīle nes tādu vēsti,
Bāliņam karâ iet.-
Brālits mans jaunakais,
Tas segloja kumeliņu;
Māsiņ' mana jaunakà,
Ta puškoja cepuriti.
Māsiņ' saka vadidama:
Kad es tevi sagaidišu?
Atrakstišu grāmatiņu,
Kad es nākšu atpakaļ.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Pēc deviņàm vasariņàm
Attek brāļa kumeliņš,
Attek brāļa kumeliņš
Smiltaiņàm kājiņàm.
Ņemu savu baltu dvieli,
Slauku kājas kumeļam,
Vienu roku kājas slauku,
Otru savas asariņas.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltus taisa,
No plintèm namus slien,
No matiem jumtus jumj.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Tur guļ mans jājejiņš.

31933-9
Koši, koši zīle dzied
Staļļa spāres paspārnê,
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle nes.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karâ iet,
Būs brāļam karâ iet
Aizpuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama aizpuškoja,
Raudadama pavadija.
-Raud', māsiņa, vaj neraudi,
Vairs tu mani neredzesi.
Sagaid' manu kumeliņu
Par deviņu vasariņu,
Par deviņu vasariņu
Pie vārtiem grudzinam.-
Aši, koši zīle dzied
Pie ta vārtu stuburiņa.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle nes.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Še ir brāļa kumeliņš.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur gul vīri kà ozoli,
Sārtiem krauti zobentiņi,
Sārtiem krauti zobentiņi,
Skaudzèm mestas cepurites.
Caur tiem Prūšu robežiem
Ašņu upe cauri tek,
Ašņu upe cauri tek,
No kauliem tiltu taisa.
Jaunas meitas pāri gāja
Kà lapiņas drebedamas.

31933-26
Tec, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa,
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Bāliņam karâ iet.
Bāliņam karâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, rož' dārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama nopuškoju,
Raudadama pavadiju,
-Neraud' vis, man' māsiņa,
Sagaid' manis pavasar,
Sagaid' manis pavasar
Paşâ ziedu laiciņâ.
Ja man's paša nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Kur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur asinis straumèm skrej.
Kur asinis straumèm skrej,
Kur zobenu slāģi krauj,
Kur zobenu slāģi krauj,
Kur ķiveres kaudzê met,
Vējiņš matus vicina,
Saulit' kaulus balina.

31933-23
Skabri, skabri zīle dzied
Mūs' brālišu laukgalâ.
Eit', māsiņas, klausaties,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brāļiem kaŗâ iet,
Būs brāļiem kaŗâ iet
Appuškotu cepuriti.
Ej, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Div' saujiņas rožu plūcu,
Trešo sīku magonišu,
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa,
Vēl jo gauži līgaviņa
Par vaiņaka noņēmumu.
Neraud', mana līgaviņa,
Es tav ziņu pasūtišu.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Pie vārtiem pārtekam.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņis:
Tur palika jājejiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli,
Sā(r)tôs kŗāva zobeniņus,
Sā(r)tôs kŗāva zobeniņus,
Kaudzês meta cepurites.
Tur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu dara,
Jaunas meitas pāri gāja,
Kà lapiņas drebedamas.