34039-21
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šài zemê;
Dieva dēlis līdzi jāja,
Meža galus puškodams.
Liepai lika zelta zarus,
Ozolami sidrabiņa,
Mazajam bērziņam
Zaļa vara gredzentiņu.

34039-20
Saule veda vedekliņu,
Meža galus veltidama:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam balta villainite,
Resnajam ozolam
Trim kārtàm zelta josta;
Mazajam kārkliņam
Uzmauc zelta gredzentiņu.

34039-22
Saule vede vedekliņu,
Visus mežus puškodama:
Ozolam zīda josta,
Liepai balta vilnanite,
Bērziņami kuplgaļvami
Sudrabiņa rotajumi,
Smalkajami kārkliņami
Zaļa vara gredzeniņš.

34039-0
Dabuj' vienu baltu pupu,
Stādij' kalna galiņâ.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņiem.
Tur redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Labdien, labdien, Dieva dēls!
Kur aizgāja tēvs ar māt'?
-Tēvs ar māti Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Saule pate pūru vede,
Mežiem galus veltidama:
Ozolam raibus cimdus,
Liepai zaļu villaniti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltitu prievitiņu.

34039-9
Parkiuņs ve'de vedekļeņu,
Ļelu mežu puškódams:
Prìdei sagša, egļei sagša,
Bàrzam bollta vyllnòņeite.

34040-0
Dabuj' vienu brūnu pupu,
Iestādiju kalniņâ,
Iestādiju kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņim.
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Dēliņam kāzas dzer.
- Labrīt, labrīt, tēvs ar māti!
Kam man' mazu atstājiet?
- Ņem, dēliņ, gudru galvu,
Veca vīra padomiņu,
Kaldin' asu zobeniņu
Deviņiem žuburiem.
- Kur tas tāds kalejiņš,
Kas to tādu kaldinàs?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Es nocirtu Prūšam galvu
Ar to asu zobeniņu.
Prūšu meitas gauži raud,
Galviņâ lūkodamas.
"Še guļ manis arajiņis,
Mans maizites devejiņš!"

34041-0
Iestādiju baltu rozi
Baltâ smilšu kalniņâ;
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem rožu zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Sirmu zirgu seglojam.
Labdien, labdien, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv, ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Bāliņam kāzas dzer.
- Es apkalu kraukļam kājas,
Ielaižos Vāczemê.
Vāczemnieki brīnijàs,
Kas par melnu kumeliņu!

34042-0
Iestādiju baltu rozi
Baltâi smilkšu kalniņâi;
Ta izauga žuburota
Līdz pašàm debesìm.
Pa roziti es uzkāpu
Pie Dieviņa debesîs.
Es redzeju, peld pa jūŗu
Melli buļļi balti ragi.
Melli buļļi balti ragi.
Tie tàs jūŗas niedres lauza.
Tie nebija melli buļļi,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
Dieviņš savus puišus rāja,
Kam tie agri necēlàs,
Kam tie agri necēlàs,
Kam nekopa kumeliņus.
Dieviņš savus kalpus rāja,
Kam tie ilgi launagoja:
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neeceti.

34043-16
Sakapaju vecu Vellu
Deviņôsi gabalôs;
Noskrien mani brūni svārki
Veca Vella asinìm.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgašu?
- Meklè tādu strauju upi,
Kur deviņas straumes tek.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvešu?
- Meklè tādu rožu dārzu,
Kur deviņas saules spīd.
-Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus sarullešu?
- Meklè tādu ruļļu koku,
Kam deviņas vangalites.
-Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus paglabašu?
- Meklè tādu mātes meitu,
Kam deviņi pūri bij,
Kam deviņi pūri bij,
Deviņàm atslēgàm.

34043-9
Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādiju?
Iestādiju dārzinâ
Baltâ smilšu kalnìnâ.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zarìnim,
Es redzeju Dieva dēlu
Siekim bites mērijot.
Es nokalu zobintìnu
Notiem bišu dzelonim.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintìnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Vella asinim.
Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, puisit, tâi upê,
Kur deviņas straumes skrien.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es tos izžāvešu.
-Žāvè, puisit, tâi dārzâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus sarullešu.
-Rullè, puisit, tâi rullî,
Kur deviņas ruļļu meitas.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus novalkašu.
-Valkà, puisit, tâi dienâ,
Kad deviņas saules spīd.