Vedēju dziesmas.
18407-4 Sniegi, vēji putinaja Ap to manu kumeliņu; Tautas meita melnacite Sēd kamanu galiņâ. 18407-1 Sniegi, vēji putinaja Ap to manu kumeliņu; Kas kait tautu melnacei Kamanâsi nesēdèt! 18407-5 Sniga sniegi, puteneja Ap to manu kumeliņu; Kas kait tautu melnacei Kamanâs nesēdèt. 18408-2 Sniedziņš sniga, putinaja, Līgaviņa kamanâs. Vilku svārkus no muguras, Sedzu savu līgaviņu. Dārgi mani svārki bija, Vēl dārgaka līgaviņa: Maksà svārki pieci simti, Līgaviņa seši simti. 18408-1 Jau tie svārki gana dārgi, Tadui sedžu līgaviņu. Sprīdi mešu, ortu devu, Pusdāldera olektî. 18408-0 Sniegi, vēji putinaja, Līgaviņa kamanâs. Vilku svārkus no muguras, Sedžu savu līgaviņu. 18409-0 Spīdi gaišis, mēnestiņis, Nakti vežu līgaviņu, Lai celiņa nezinaja Atpakaļa brālišôs. 18410-0 Tec, bērit, pa celiņu, Augsti kājas ciladams: Tautu meita kamanâs Sarkan' rožu vainadziņu. 18411-3 Teci gaiši, mēnestiņ, Naktî vedu līgaviņu; Dienu vesti nepatapu, Dienu kungi karâ sūta. 18411-2 Spīdi gaiši, mēnestiņi, Nakti vedu līgaviņu; Dienu vestu, vaļas nav, Kungi sūta druviņâ.
|