Vedēju dziesmas.
18397-7 Teci, manis kumeliņis, Kà lācitis šņaukadamis; Tautu meita mugurâ Nosvilušu villainiti. 18397-4 Bērits manis kumeliņš Tek pa ceļu šņaukadams: Apsvilusi tautu meita Sēd kamanu galiņâ. 18397-2 Aiz ko mani kumeliņi Ceļu tek sprausledami? Tautu meita apsvilusi, Ceplì rotu kaltedama. 18398-0 Kas tai tautu mallnaçei Komonôs naşédét? Komonôs sádádama, Grùžus vín kustynòja. 18399-0 Ļaudis nāca skatities, Ko es vedu vezumâ. Pinkaino kazu vedu, Skarainam āzišam. 18400-1 Meli, meli, tautu meita, Sak' bēriti netekam. Jūdz' bēriti kamanâs, Bērits rikšu darinaja. 18400-0 Mele, mele, tautu meita, Saka bēri netekot. Es nolauzu bērza rīksti, Bērits rikšus darinaja. 18401-0 Nepiedevu bērišam, Kamēr dzīvs dzīvodams, Kam tas manu līgaviņu Dūkstitê apmērceja. 18402-3 Saulit' mazu gabaliņu, Man notika nelaimite: Man nokrita līgaviņa No ražana kumeliņa. 18402-0 Pagaidiet, ceļa vīri, Man notika nelaimite: Man nokrita tautu meita No labà kumeliņa.
|