Vedēju dziesmas.
18387-1 Brāļam gāju vedejôsi, Lāci jūdzu kamanâs. Tek lācitis šņaukadamis: Māršai galva nesukata. 18387-0 Brāļam braucu vedibâs, Lāci jūdzu kamanâs. Lācišam plata ķepa, Māršai galva nesukata. 18388-0 Brāliņam sievu vežu, Man pašam mīlejàs. Augs man mieži līdumâ, Jemš' es pats līgaviņu. 18389-0 Bāliņam sievu vedu, Man pašam iemīleja. Dievs dod miežu vasariņu, Citu vezšu bāliņam. 18390-0 Bāliņam sievu vežu, Man pašam mīlejàs. Vaj būs dot bāliņam, Vaj pašam paturèt? 18391-0 Brālišam sievu vedu, Man pašami pamīleja. Lūko citu, bāleniņ, Vēl bij gaŗa vasariņa. 18392-0 Es savam bāliņam Par upiti sievu vedu, Lai palika upitê Visas ļaužu valodiņas. 18392-1 Griežiet ceļu, griežiet ceļu, Es jums ceļu negriezišu, Ko satikšu celiņâ, To samīšu kājiņàm. 18393-1 Grūt' manam kumeļam, Divas meitas mugurâ; Labak nesa kara vīru Ar visàm bruņiņàm. 18393-0 Grūti pūta kumeliņš, Meitu nesa mugurâ; Labak nestu kara vīru Ar visàm bruņiņàm.
|