Brūti ved tālumā.
18113-1 Šurpu, turpu daudzinaja Manu miežu arajiņu. Man uzauga tâi vietâ,- Brāļi ceļa nezinaja. 18113-0 Šur cereja, tur cereja Brāļi manu arajiņu. Es nogāju tâi vietâ, Brāļi ceļa nezinaja. 18114-0 Tāļu gāju tāļumâ, Nepaliku tuvumâ. Kad paliku tuvumâ, Brāļu gaiļi malti cēla. 18115-0 Tāli mani brāļi deva, Liela ciena gribedami, Gribedami tāli jāj, Sveidèt savus kumeliņus. 18115-1 Tóļi mani tautas vede, Vél tóļók bròleleņi, Grybádami tóļi braùkt, Lùceit savus kumeleņus. 18116-1 Māte mani tālu deva, Sīvu, dzedru dēvedama. Vaj tamdēļ es, māmiņa, Ar ļaudim(i) nedzīvošu? Jo tālaku labi ļaudis, Jo labaka dzīvošana. 18116-0 Tāļu mani māte deva, Niknu, bārgu dēvedama. Vaj tadēļ es, māmiņa, Ar ļaudim nedzīvošu? 18117-0 Tāli mani māte deva, Tāli manim gribejàs. Tāli braucu,- liela slava, Ber auziņas kumeļam. 18117-1 Tāli mani māte deva, Tāli man gribejàs: Tāli braucu, liela slava, Ber auziņas kumeļam. 18118-0 Tāļu mani māte deva, Tāļu man gribejàs; Visi mani brāleniņi Raud, kumeļus seglojot.
|