Brūti ved tālumā.
18098-0 Ej, māsiņa, viena pate, Kam tik tālu sadereji; Visi mazi bāleliņi Raud, kumeļus seglodami. 18099-0 Es saviem bāliņiem Garu ceļu padariju: Devu savu vainadziņu Simtu jūdzu tālumâ. 18100-0 Es šķietos tāļu ieti, Tāļ' atstāti bāleliņu, Nu nevaru žēlabàm Brāļa māju nožēlot. 18101-0 Kadēļ mani tāļak veda Aiz citàm māsiņàm? To man dara daila rota, Iznesiga valodiņa. 18102-0 Kam, māmiņa, tāli devi, Kam nedevi kaimiņôs? Es būt' tavu rīta māli Ganidama samaluse. 18103-0 Kas manam kumeļam Garu ceļu padarè? To māsiņ' padarè, Tāļ' iedam' tautiņês. 18104-1 Kreit, skujeņ, nakrytuşe Tiki dziļi eudinî! Ej, mòşeņ, nagòjuşe Tiki tóļi tauteņôs. 18104-0 Krīt', skujiņa, nekrituse Tik dziļâ ūdenî! Ej, māsiņa, negājuse Tik tālâs tautiņâs. 18105-1 Kur vasaru saule tek, Tur ziemâ mēnesnica; Kur māmiņa nebijuse, Tur meitiņu iedevuse. 18105-0 Kur autiņa neveleja, Tur veleja villainiti; Kur māmiņa nebijuse, Tur meitiņu aizdevuse.
|