Brūti ved tālumā.
18089-0 Ai, māsiņa, ai, māsiņa, Kam tik tāļu sadereji! Ne brāliši nezinaja, Iet celiņu vaicadami. 18090-2 Vai, māsiņa, vai, māsiņa, Kam tik tāļu sadereji! Piekūst mani sirmi zirgi, Sadilst kaltas kamaniņas. 18090-0 Vai, māsiņa, mīļa, balta, Kam tik tālu sadereji! Piekūst manis kumelinis, Sadel kaltas kamaniņas. 18090-4 Ai, tu manu bāleliņ, Kam tik tāļi sadereji! Salūst mani dzelzu vāģi, Piekūst manis kumeliņš. 18090-5 Ej, māsiņa, negājuse Tik tāļâs tautiņâs! Apkūst man vēja zirgi, Salūst kaula kamaniņas. 18090-7 Nepiedošu māsiņai Ta tālà gājumiņa; Piekūst mani vēja zirgi, Sadilst kaula kamaniņas. 18090-6 Ej, māsiņa, viena pate, Kam tik tālu sadereji. Piekūst mani vāji zirgi, Sadilst dzelzu kamaniņas. 18090-3 Ai, māsiņ, ai, māsiņ, Kam tik tālu sadereji! Piekūst mani sirmi zirgi, Tev jājot panākstôs; Nodil kaltas kamaniņas, Pie tevim sērst braucot. 18090-1 Ai, bāliņi, ai, bāliņi, Kam tik tālu sadereji! Piekūst mani vēja zirgi, Sadilst kaula kamaniņas. 18091-0 Ei, māsiņa, mīļa, balta, Kam tik tālu sadereji! Treju kungu zemju vidû, Cetortâi dusinàs.
|