13705-0
Ieblakam bēŗi tek,
Dusmàm jāja bāleliņi;
Lai sargàs tàs tautiņas,
Kas māsiņu nieicnaja.

13706-0
Ieva līka, lazdu lieca,
Liec lazdiņa ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Sak' māsiņa bāliņam.

13707-0
Ej, bāliņ, tu papriekšu,
Es tavâ paseijâ,
Es tavâ paseijâ
Kà ozola krēsliņâ.

13708-2
Ej, māsiņa, tūvu, tāļu,
Neej man nezinama;
Iesi man nezinama,
Dzīvos' man neredzama.

13708-1
Ej, māsiņ, tuvu, tāļu,
Neej mana nezinama;
Iesi mana nezinama,
Nāksi gauži raudadama.

13708-0
Ej, māsiņa, tautiņâs,
Neej mana nezinama;
Iesi mana nezinama,
Dzīvos' tautu nicinama.

13709-4
Es atdevu sav' māsiņu
Dižam tautu bajaram.
Pa gadiņu svētu rītu
Iem' māsiņas pameklèt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Es saciju: labrītiņ!
Māsa slauka asariņas.
Es jautaju tautiešam:
Vaj ta tava kalponite?
Es ne savas kalponites
Svētrītôs malt neraidu.
Pušam laudu liepu milnu,
Trīs daļàm dzirnatiņas.

13709-11
Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņâ,
Tie gribeja mūs' māsiņu
Paslepeni maldinàt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutìs mani bāleniņi.
Tīšam jāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Ar dusmàm neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurâ dūru zobeniņu,
Tur sien' savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man' māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
-Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
-Pušam šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugaties,
Brālits skalda dzirnatiņas.
Drīz gribeju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maģķenit apdomaju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.

13709-2
Asaràm(i) neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu:
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvê(i).

13709-3
Dusmiņâs nezinaju,
Kur piesēju kumeliņu:
Vien' atradu sav' māsiņu
Pie grūto dzirnaviņu.