Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts.
Katalogs > ... > Panāksnieki. > Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts.
13595-14 Laivinieka meita biju, Laivâ guļu dienavidu, Laivâ guļu dienavidu, Ņiedrâ kāru vainadziņu. 13595-21 Pieliecisi, padzērosi Straujupites maliņâ; Pieskrien zaļa līdaciņa, Noņem manu vainadziņu. Ta nebija līdaciņa, Ta bij dēla māmuliņa. Ņem, bāliņi, oša laivu, Dzenies pakaļ vaiņagam. -Teci, mana oša laiva, Simtu jūdžu dieniņâ, Simtu jūdžu dieniņâ, Divi simti naksniņâ. -Sol, bāliņ, simtu mārku, Izpērc manu vainadziņu. -Jau sadevu divi simti, Ne galviņas nepagrieza, To vārdiņu vien atteica: Lai nāk pate valkataja, Lai nāk pate valkataja Še naksniņu pārgulèt. Nebūs labi, nebūs labi Šìs naksniņas gulejums, Būs kungiem darbinieki, Ķeizaram kara vīri, Augsta zirga jājejiņi, Daudz naudiņas tēretaji. 13595-33 Stāvus stāvu laiviņâ Kà niedrite ezarâ; Atskrien zaļa līdeciņa, Norauj manu vainadziņu. 13595-6 Es meitiņa piekususi, Gar upiti tecedama. Piekususi nodzēros Tàs upites ūdentiņu. Atskrien zaļa līdeciņa, Pazog manu vainadziņu. Ņem, brāliti, oša laivu, Dzenies manu vaiņadziņu.- Ai, brāliti, mīļu, baltu, Kur panāci vaiņadziņu? -Vidû jūras, vez (virs) ūdeni Griezàs putu gabalâ. 13595-3 Atsasádu pìkususe Strauves upes maļeņâ. Tí atskrín ļeidaceņa, Nùraun munu vaiņuceņu. Nùróvuse, nùnasuse Par dziļéjim azarím, Par dziļéjim azarím Dèrvinìka kļèteņâ, Dèrvinìka kļèteņâ Sudabreņa vadzeitî. -Dúd, bòļeņ symtu rubļu, Izpèrc munu vaiņuceņu. -Nažàlótu ùtru symtu, Ka, mòseņ, atdavuši. Tai sacè, nadúdami: Lai ít poša nosótòja, Lai ít poša nosótòja, Mož varésim sadarét, Gradzyním sameitót, Vysu myužu nùdzeivót. 13596-0 Tec, upite, līkum lokum Ar baltàm putiņàm: Man iekrita pārejot Sarkans zīļu vainadziņš. Tautu dēli izvilkuši, Raudavites zvejojot. Eim' uz māju, raudadama Ar tukšàm rociņàm. Lūdzu brāli, lai atnestu Manu zīļu vainadziņu. Tautu dēli atsacija: Lai nāk pate vijejiņa! Būs mums laba saimenica, Vienam stalta līgaviņa.
|