13595-41
Velejos, mazgajos
Straujas upes maliņâ;
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēlu māmuliņa.
Es tev lūdzu, dēlu māte,
Atdod manu vainadziņu.

13595-8
Es sasēdu raudadama
Straujupites maliņâ.
Atskrej zaļa līdedziņa,
Norauj manu vaiņadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.-
Es vaicaju brālitim:
Kur panāci vaiņadziņu?
-Vidû jūras vez akmiņa
Griezàs putu gabalâ,
Griezàs putu gabalâ
Zelta niedres galiņâ.

13595-39
Vēlejos nedzērusi
Tâi straujâ upitê:
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņaciņu.
Kur, brāliti, tu panāci
Manu zīļu vaiņaciņu?
-Tautu dēla sētiņâ
Nieduliņa klētiņâ,
Nieduliņa klētiņâ
Uz tērauda zobeniņu.

13595-15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivâ gulu launadziņu,
Laivâ gulu launadziņu,
Niedrê kāru vainadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet manis vainadziņis,
Burbulišus mētadams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies manu vainadziņu,
Liepas laiva viegla koka,
Ta peld viegli ūdenî.-
Ai, mīļais, bāleliņi,
Vaj panāci vainadzinu?
-Gan panācu, gan sadzinu
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, brāliti, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu pārgulèt.
Kad gulès šo naksniņu,
Tad gulès visu mūžu.

13595-36
Tīk man dzert, slāpst man dzert
Tâi upites maliņê.
Atnāk zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņedziņu,
Norauj manu vaiņedziņu,
Aiznes upes vidiņê,
Aiznes upes vidiņê,
Mūžam rokê nedabè.

13595-43
Veļèjús, skolòjús
Straujis upis maļeņâ;
Atskrìn zaļa ļeidaçeņa,
Nùraun munu vainaçeņu.
Jem, bròļeit, úša laìvu,
Dzeņís muna vainaçeņa.
-Uša laìva gryùta kùka,
Gryùši šķeìra iudisneņu.
-Jem, bròļeit, lìpys laivu,
Dzenís muna vainaçeņa.
-Lìpys laìva vìgla kùka,
Vìgli šķeira iudisņeņu.
-Kur pajèmi, kur danòci
Zaļu zídu vainaçeņu?
-Symtu júdžu tóļumâ,
Pošâ jiùru dybynâ,
Banndinìka kļèteņâ
Zam paláka akmiņa.

13595-31
Skalojosi, velejosi
Straujupites maliņâ;
Skalodama, veledama,
Ņiedrê kāru vainadziņu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
Kur, bāilņi, tu dadzini
Manu puķu vainadziņu?
-Aiz jūriņas saliņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Sudrabiņa vadzitî.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Viņš ne galvas neatgrieza.
To vārdiņu vein sacija:
Lai nāk pati valkataja,
Lai nāk pati valkataja,
Vainadziņa vijejiņa.
Ne es iešu, ne es gribu,
Ne man tīka prātiņam.
Lai iet man jaunà māsa,
Ja tai tika prātiņam.
Tai es došu sav' pūriņu,
Sav' pūriņa atslēdziņu.

13595-5
Dasalìču, pasadzéru
Strauvis upis maļeņâ.
Daskrìn zaļa ļeidaceņa,
Nùraun munu vaiņuceņu.
Jem, bòļeņ, úša laìvu,
Dzenís muna vaiņuceņa.
Kur, bòļeņ, tu dadzyni
Munu zeiļu vaiņuceņu?
-Aiz jiùreņas saļeņâ,
Loba veìra sèteņâ,
Loba veìra sèteņâ
Banndareiša kļèteņâ.

13595-9
Gar bāliņa pagalmiņu,
Trīs upites zelta tek.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ sirmi kumeliņi;
Tâi trešâ upitê
Tautu meita mazgajàs.
Daskrien zaļa līdeciņa,
Noraun viņas vainedziņu.
-Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainedziņ'?
-Māsiņ, zelta drostaliņ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Bandinieka klētiņâ,
Bandinieka klētiņâ,
Sudrabiņa vadzitê.
-Ņem, bāliņ, simtu mārku,
Izpirc manu vainedziņ'.
-Māsiņ, zelta drostaliņ,
Es jau devu divi simti,
Es jau devu divi simti,
I galviņas neatgrieze,
I galviņas neatgrieze,-
Lai nāk pate nesetaja,
Lai nāk pate nesetaja
Diendusiti padusèt.-
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad nāks pate nesetaja,
Kad nāks pate nesetaja
Diendusiti padusèt.
Būs kungam darbinieki,
Ķeizeram kara vīri,
Augstu zirgu jājejiņi,
Sīku bruņu nesejiņi,
Sīku bruņu nesejiņi,
Balta raga pūtejiņi.

13595-25
Puiši jāje pieguļâji,
I es līdzi iesalaižu.
Dasaliču, nosadzēros
Straujas upes ūdentiņ'.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Noraun manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņU.
Kur panāce, bāleliņi,
Manu puķu vainadziņu?
-Dambenieka sētiņâji,
Zvejnieciņa rociņâji.
-Dod, bāilņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simtu,
Ne galviņas neatgrieze.