Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts.
Katalogs > ... > Panāksnieki. > Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts.
13595-0 Skalojos, velejos Straujas upes maliņâ. Daskrien zaļa līdaciņa Norauj manu vainadziņu. Aiziet mans vainadziņš, Burbulišus mētadams. Ņem, bāliņ, oša laivu, Dzenies manu vainadziņu.- Kur panāci, bāleliņ, Manu pērļu vainadziņu? -Viņpus Rìgas, šaipus jūras Bandenieka klētiņâ, Bandenieka klētiņâ, Tēraudiņa vadzitî. -Sol', bāliņ, simtu mārku, Izpērc manu vainadziņu. -Māsiņ zelta drostaliņ, Es soliju divi simti, Es soliju divi simti, Ne galviņas nepagrieza; To vārdiņu vien sacija: Lai nāk pate valkataja, Lai nāk pate valkataja Diendusiņu pagulèt. Avots: 400 Viss no avota»Krājums: Barona un Brīvzemnieka krājums Viss no krājuma»Iesūtītājs: Kārkluvalka T., Apsīte K., Gutmane, E., Lauva J., Lejniece I., Reiznieks K. Saliņa A. ,Saulīte T., Sīlis J., Vaska M. , Cirīte A. Viss no iesūtītāja»Apriņķis: Rīgas apr. Viss no apriņķa»Pagasts: Vidzeme, Kurzeme (un Zemgale ) Viss no pagasta»Kategorija: Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts. Viss kategorijā»13595-22 Plūcu puķes, pinu kroni Straujupites maliņâ, Pieskrien zaļa līdaciņa, Norauj manu vainadziņu. 13595-32 Skreju, skreju, teku, teku Gaŗam straujas upes mal'. Atsēdos, nodzēros Straujupites ūdentiņ'. Atskrien zaļais līdeciņš, Norauj manu vainadziņ'. Ņem, bāliņ, ošu laiv', Dzen vainag' pakaļâ. Ošu laiva grūta laiva, Dziļi grime dibinâ. -Ņem, bāliņ, liepu laiv', Ta var viegli vizinàt. Jau sadzine, jau panāce Bandu puiša klētiņâ, Laba vīra rociņâ. Sola, bāliņ, simtu mārk', Atņem manu vainadziņ'. -Es sasolu divi simt', Viņš galviņu nepagriez'. Tà sacija nedodam: Dod vainagu valkataj' Ar visiem šūpuļiem. 13595-38 Trīs sidraba upes tek Caur bāliņa pagalmiņu. Vienâ dzēra melni vērši, Otrâ brūni kumeliņi, Trešajâ es māsiņa Mazgaj' savu vaiņadziņu. Izmazgajsi, izskalojsi, Karu niedres galiņâ. Izpeld zaļa līdaciņa, Norauj manu vaiņadziņu. Aiziet mans vaiņadziņš Burbulišus mētadams. Ņem, bāliņi, oša laivu, Dzen pēc mana vaiņadziņa. Oša laiva smaga laiva, Ūdens vilka dibinâ. -Ņem, bāliņi, liepas laivu, Dzen pēc mana vaiņadziņa. -Liepas laiva viegla laiva, Vējiņš pūta maliņâ. -Ņem, bāliņi, ziedu laivu, Dzen pēc mana vaiņadziņa. -Nu sadzinu, nu panācu Viņpus jūras saliņâ, Viņpus jūras saliņâ Bandenieka klētiņâ, Bandenieka klētiņâ Zelta vadža galiņâ. -Sol, bāliņi, simtu mārku, Pirc ārâ vaiņadziņu. -Simtu mārku sasoliju, Viena vārda nedabuju. -Sol', bāliņi, divi simti, Pirc ārâ vaiņadziņu. -Divi simti sasoliju, Vienu vārdu atsacija, To vārdiņu atsacija: Lai nāk pati valkataja, Lai nāk pati valkataja Vienu nakti pārgulèt. Ja atnāks vienu nakti, Tad paliks visu mūžu. 13595-37 Trīs sidraba upes tek, Tek caur brāļa pagalmiņu. Vienâ dzēra raibas govis, Otrâ brūni kumeliņi, Tâi trešâi upitê Māsiņ' vaiņag' izmazgaja. Izmazgajsi, izskalojsi, Pakar niedres galiņâ. Vējš aizpūta vaiņadziņu Dziļajâ Daugavâ. -Tais, bāliņu, oša laivu, Brauc pēc mana vaiņadziņa. -Oša laiva smaga laiva, Nesadzina vaiņadziņu. -Tais', bāliņ, liepu laivu, Brauc pēc mana vaiņadziņa, Liepu laiva viegla laiva, Viegli peld Daugavâ. Kur, bāliti, tu sadzini Manu zīļu vaiņadziņu? -Viņpus jūras trīs simts jūdzu Tautu dēla klētiņâ, Tautu dēla klētiņâ Zelta niedras galiņâ. 13595-7 As nùgòju valátús Zaļu jyùru maļeņâ. Atskrìn zaļa ļeidaceņa, Nùraun munu vaiņuceņu, Nas jyùreņu videņâ Iz palàka akmisteņa. Jemit, bròļi, úša laìvu, Dzenités péc vaiņuka. -Úša laìva gryùta kùka, Nenes tova vaiņuceņa. -Jemit, bròl(i), lìpys laìvu, Dzenités péc vaiņuka, Lìpys laìva vìgla kùka, Tei nes munu vaiņuceņu. Dúdit, broļi, pìci simti, Atnesit maņ vaiņuku. -Mes devém seši simti, Nedúd tova vaiņuceņa. 13595-10 Laivenieka meita biju, Jūrâi gulu launadziņu, Jūrâi gulu launadziņu, Niedrâi kāru vaiņadziņu. Atskrej zaļa līdeciņa, Paraun manu vaiņadziņu. Jem, brāliti, oša laivu, Dzenies manu vaiņadziņu. -Smaga laiva ta, māsiņa, Nesadzinu vaiņadziņu. -Jem, brāliti, liepu laivu, Dzenies manu vaiņadziņu. -Viegla laiva ta, māsiņa, Nu sadzinu vaiņadziņu: Simtu jūdzu galiņâ Tur panācu vaiņadziņu: Es soliju simtu mārku, Ne galviņas nepagrieza; Vēl soliju otru simtu, Tad vārdiņu vien atteica, Tad vārdiņu vien atteica: Lai nāk pate valkataja, Lai nāk pate valkataja, Man gultiņas taisitaja. 13595-12 Laivinieka meita biju, Laivâ gulu dienavidu. Dienavidu guledama Niedrâ kāru vainadziņu. Pieskrien zaļa līdeciņa, Norauj manu vainadziņu. Norāvusi uznesusi Vidû jūras uz akmeņa, Vidû jūras uz akmeņa Bandenieka klētiņâ. Ņem, bāliņi, oša laivu, Dzen pēc mana vainadziņa. -Es tam solu divi simti, Neatdeva vainandziņa, To vārdiņu vien sacija, Lai nāk pate valkataja, Lai nāk pate valkataja Dienavidu pagulèt, Dienavidu pagulèt, Launadziņu noturèt.- Ai, Dieviņi, nebūs labi Dienavidus gulejums! Būs kungam kaŗa vīrs, Ķeizaram viegla diena, Augsta zirga jājejiņš, Smalku bruņu nesejiņš. 13595-23 Puiši jāja pieguļâ(i), Es ar' līdzi taisijos. Puišiem svārki, kažociņi, Man baltie paladziņi. Puiši gāja zirgu pīt, Es pie upes nodzerties. Izskrien zaļa līdaciņa, Norauj manu vainadziņu, Aiznes manu vainadziņu, Burbulišus mētadama. Ņem, bāliņi, oša laivu, Brauc pēc mana vainadziņa. -Oša laiva smaga koka (laiva), Ta nogrima dibinâ. Ņem, bāliņi, liepas laivu, Brauc pēc mana vainadziņa. -Liepas laiva viegla koka (laiva), Vējiņš pūta maliņâ. Ņem, bāliņi, priedes laivu, Brauc pēc mana vainadziņa. -Priedes laiva laba koka, Ta tek upes vidiņâ. Nu panācu, nu sadzinu, Māsiņ, tavu vainadziņu Viņpus jūras saliņâ, Bandinieka klētiņâ, Bandinieka klētiņâ Sidrabiņa vadzitî. -Dod, bāliņi, simtu mārku, Izpērc manu vainadziņu. -Es sadevu divi simti, Ne galviņas neatgreiza, Tikai vien atsacija: Lai nāk pate valkataja, Lai nāk pate valkataja Pāra vārdu parunàt, Pāra vārdu parunàt, Vienu nakti pārgulèt.- Vienu nakti pārguleju, Nu guleju visu mūžu. 13595-17 Pie upites mazgajos, Noliek' savu vaiņadziņu, Noliek savu vaiņadziņu Uz sarkana akmentiņa. Attek zaļa līdeciņa, Noņem manu vaiņadziņu; Aiziet manis vaiņadziņis Pa upiti vizedams. Ņem, brāliti, oša laivu, Dzenies manu vaiņadziņu.- Sak, brāliti, neliedzies, Kur panāci vaiņadziņu? -Laba vīra sētiņâ, Bandenieka klētiņâ.
|