Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma.
27814-0 Gan ir naudas, gan ir mantas, Neko līdzi nevedisi. Pieci mēri linu drēbes, Seši galdi zaļa koka, Viena ass melnas zemes - Tad ir mantas Dievs un gan. 27815-0 Kam, tētiņ, tu atstāji Savu zelta pagalmiņu? - Tev, dēliņ, es atstāju, Visu laiku nodzīvot. 27815-1 Kam, māmiņa, tu atstāsi Savu zaļu pagalmiņu? - Jānišam dēliņam, Tam vis' mūžu jastaigà. 27816-0 Kas var manu zirgu jāt, Manus seglus, iemauktiņus? Kas var manu cepuriti, Appuškotu, novalkàt? Kas var manu līgaviņu, Saderetu bildinàt? Jaunakais bāleliņš, Tas var manu zirgu jāt, Tas var manu zirgu jāt, Manus seglus, iemauktiņus; Tas var manu cepuriti, Appuškotu, novalkàt; Tas var manu līgaviņu, Saderetu bildinàt. 27817-0 Mans tēviņis nomierdams Nepalika parādâi: Vēl atlika zelta nauda, Vaska pīta vācelite. 27818-0 Žēl bija mirti bajàram, Paliek mantas pakaļâ; Paliek balti kāpostiņi Nenoņemti dārziņâ. 27819-0 Tu, māmiņa, nomirdama, Ko atstāji dēliņiem? - Es, bērniņi, jums atstāju Visu savu bagatibu. 27820-0 Tu, tētiņ, jauns nomiri, Ko tu man atvēleji? - Tev, dēliņ, mani staļļi, Mani bēri kumeliņi; Tev, dēliņ, manas klētes, Manu klētu atslēdziņas. 27821-0 Tu, tētiņ, nomirdams, Ko atstāji bērniņiem? Es atstāju bērniņiem Rudziem sētu tīrumiņu, Rudziem sētu tīrumiņu, Stallie labu kumeliņu. 27822-2 Tu, tētiņ, nomirdams, Ko tu man atvēlesi? - Tev, dēliņ, mans namiņš, Dēļu griestu istabiņa.
|