Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma.
27812-4 Es, māmiņa, jauna miršu, Manu pūru izdaliet: Cimdus, zeķes pie krustiņa, Tie būs krusta nesejam; Tiem smalkie linu krekli, Kas nes manu augumiņu; Tiem baltie paladziņi, Kas ielaida mūžiņâ. Trīs puisiši gauži raud Mana kapa maliņâ. Lai tie divi, ko tie divi, Tas trešais vēl gaužak. Ta puisiša kumeliņi Mani stalti vizinaja, Tam puišam es iedevu Savu zelta gredzentiņu. 27812-1 Dal', māmiņa, manu pūru, Vairs es ilgi nedzīvošu: Cimdus, zeķes racejiem, Dvieli krusta nesejam. 27812-3 Es, māmiņ, jauna miršu, Manu pūru izdalat: Cimdus, zeķes kar pie krusta, Tie būs krusta nesejam; Mani smalki linu krekli, Tie būs kapa racejam; Mani gari linu dvieļi, Tie būs zārka nesejiem; Mani smalki paladziņi, Tie uz mūžu aizvadìs. 27812-6 Es, māmiņa, jauna mirstu, Manu mantu izdaliet: Cimdus, zeķes racejiem, Autu krusta nesejam; Prievitiņus, pasedziņus, Kas kapiņu apdēstija Skaistajàm puķitèm. 27812-21 Mirtin miršu, māmulite, Manu pūru izdalat: Dodiet cimdus nesejam, Dodiet kapa racejam; Bet kas mani pašu ved, Krustim kaŗat kārtelišus. 27812-19 Mirtin miršu es, māmiņa, Pūru manu izdalat: Cimdus krusta nesejam, Dvieli kapa racejam; Kas nes manu augumiņu, Līdz zemei linu kreklu; Manas pašas mīļakam, Tam to zelta gredzentiņu. 27812-17 Lai es mirstu, kad mirdama, Pūru manu izdaliet: Dvieli kapa racejam, Cimdus krusta nesejam; Kas ar savu zirgu veda, Smalku linu paladziņu. 27812-16 Kad, māmiņa, es nomiršu, Pūru manu izdaliet: Cimdi, zeķes racejiem, Autiņš krusta nesejam; Seši mani pašu nesa, Tiem vajaga linu kreklu. 27812-2 Es, māmiņa, jauna miršu, Man' pūriņu izdalat: Cimdus kapa racejam, Dvieli krusta nesejam, Augumiņa vedejam Manu zelta gredzentiņu. 27813-0 Es savai māmiņai Trīs dieniņas bēres dzēru; Vēl dzersim otra trīs, Viņas mantu dalidami.
|