Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma.
27808-0 Adidama vien staigaju, Kà lapiņa drebedama; Zin Dieviņis, kam par labu Mans rociņu saldejums. Ja aiziešu tautiņâs, Tad es pate izdališu; Ja nomiršu, tad paliks, Dalìs mana māmulina. - Māte dala raudadama, Kur ta pate aditaja? Jau ta pate aditaja Baltâ smilkšu kalniņâi. 27809-0 Dúd, Dìveņ, lobam mèrt, Lobs paliks pakaļâ; Nùmèrş vójs nabadzeņš, Ni nìçeņa napalikş. 27810-0 Es apgulu nedereta Apakš zaļas veleniņas; Paliek mani bāleliņi Šâi saulê neziedoti. 27811-1 Paliek mani bāleliņi Šî saulê neziedoti; Vedat pūru kalniņâ, Ziedojiet bāleliņus. 27811-0 Es apgulu nedereta Apakš zaļas veleniņas. Vedat pūru kalniņâ, Ziedojat bāleliņus. 27811-2 Paliek mani bāleliņi Vienreiz labi neziedoti. Es ziedaju kà magone, Kà rozite dārziņâ. 27812-22 Vediet pūru kalniņâ, Dalisim brālišiem: Cimdus, zeķes nesejiem, Dvieļus kapa racejiem. 27812-0 Es, māmiņa, jauna miru, Pūru manu izdaliet: Cimdi, zeķes dobrāčam, Autiņš krusta nesejam; Kas nes manu augumiņu, Tiem dodiet linu kreklus. 27812-11 Ja, māmiņ, es nomirstu, Pūru manu izdalait: Cimdus, zeķes bedejiem, Dvielit' krusta nesejam. 27812-8 Es, māmiņ, jauna miru, Skaišķi mani pavadàt: Cimdi dobes racejam, Autiņš krusta nesejam, Ielokaina vilnanite Man' auguma vedejam.
|