Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.
Katalogs > ... > Tautas (precenieki) nāk. > Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.
14363-2 Ganidama izganiju Treju kungu āboliņu; Gaididama sagaidiju Treju tautu atjajam. Sajaj tautas, norīb tilti, Es guleju dienavidu; Man istaba neslaucita, Man galviņa nesukata. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Palidz manu kaunu slēpt: Viena mārša galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Vecākà brāļa māsa, Ta saņēma svešus ļaudis. Sveši ļaudis tai vaicaja: Ko dar' jūsu vīra māsa? "Vīra māsa kreklu šuj, Pie ozola mērīdama: Dievs lai dodi tautu dēlu Kà ozolu valkataju!" 14363-9 Tautas jāja, zeme rība, Es guleju launadziņu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpiet manu lielu kaunu! Viena manu galvu pina, Otra slauka istabiņu, Ta trešà , vecakà, Ta ārâ izteceja, Ta ārâ izteceja Svešu ļaužu aizkavēt. Vaicà tautas māršiņai: Kur ta pate brāļu māsa? Kur ta pate brāļu māsa, Ka neredz staigajot? Vaj ta gula launadziņu, Vaj vaiņagu darinaja? -Ne ta gula launadziņu, Ne vaiņagu darina: Sarkan' rožu dārziņâ Smalku linu kreklu šuj, Smalku linu kreklu šuj, Pie ozola mēridama. Mēridama ta sacija: Dabūš' vīru kà ozolu, Tāds būs manis arajiņš Kà smuidrajis ozoliņš. 14363-3 Ganidama izganiju Triju līču āboliņu Gaididama sagaidiju Triju tautu preciniekus. Sajaj tautas, sarībina. Es guleju dienvidû. Ne man bija galva glauzta, Ne istaba izslaucita Trīs māsiņas, brāļu sievas, Slēpa manu lielu kaunu: Viena manim galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Vecakâ brāļa sieva, Ta saņēma svešus viesus. Pavaicaja sveši vieši: Kur ta pate brāļu māsa? "Brāļu māsa kreklus šuj, Pie ozola mēridama. To vārdiņu vien sacija: Dabuš' puiku kà ozolu!" 14364-0 Sajaj tautas, norīb zeme, Es guleju dienas vidu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpiet manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauž, Otra slauka ustabiņu, Vecakà brāļa sieva, Ta saņēma svešus ļaudis. Vaicà tautas uz māršiņas: Kur ta pate brāļu māsa? Vaj rozèm zarus loka, Vaj kroniti darina? -Ne rozèm zarus loka, Ne kroniti darina: Brāļu māsa gubenî Izsaguļ dienas vidu. 14365-0 Sajaj tautas pilna sēta,- Es guleju dienas vidu. Eit', māršiņas, ietaliņas, Slēpjat kaunu, kà varit, Iznesat vainadziņu, Nēzdogâ ietinušas, Sakat mani nogājušu Gar dzeltenu linu lauku. 14365-1 Tautas jāja zeme rīb, Es guleju dienas vidu. Mana mārša, man' māsiņa Atnesiet vaiņadziņu, Atnesiet vaiņadziņu Zaļâ zīdu nēzdogâ. 14366-0 Sajāj tautas, sarībina, Es guleju dienas vidu. Man galviņa nesukata, Istabiņa neslaucita. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpiet manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešà izteceja Svešus ļaudis aizkavèt. 14366-2 Ganidama izganiju Treju līču āboliņu; Gaididama sagaidiju Treju tautu sajàjam. Sajàj tautas, norīb zeme, Es guleju launagâ. Aiju, manas brāļu sievas, Slēpiet manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešà, vecakà, Lai saņēma svešus ļaudis. 14366-3 Tautas jāja, zeme rīb, Es guleju dienavidu. Trīs māršiņas, brāļa sievas, Slēpiet manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Trešà brāļa līgaviņa, Ta saņēma svešus ļaudis. 14366-1 As guléju dienavidu, Mun sajája precenieki. Trís màršiņas bràļa sièvas, Slépiet munu lièlu kounu! Viena sloùka noma priekšu, Uotra munu galviņ' gloùda, Tij trešà bràļa sièva, Tij saņéma preceniekus.
|