Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.
Katalogs > ... > Tautas (precenieki) nāk. > Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.
14360-0 Nedzirdeju, neredzeju Arajiņu izaugot, Sasatrūku, piejājot: Labrītiņ, malejiņa! 14361-0 Nemanami, nemanami Man atnāca precenieki. Būt' māmiņa zinājuse, Būt' kukuli izcepuse. 14362-0 Pati guļu krāsniņâ, Matpīnite pār mūriņu. Rūcējàs, rībējàs Tautu dēli pie vārtiem. 14363-0 Sajāj tautas norīb zeme, Es gulēju dienas vidu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpjat manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešâ iztecēja Svešas tautas aizkavēt. Svešas tautams tai vaicaja: Ko dar' pate brāļu māsa? "Brāļu māsa kreklu šuva, Pie ozola mērodama; Mērodama gan domāja Dabūt vīru kà ozolu". 14363-7 Zeme rīb, tautas jāj, Es guleju dienas vidu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpjat manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Vecakà brāļa sieva, Ta saņēma svešus ļaudis. Sveši ļaudis tà vaicaja: Kur ta pati brāļu māsa? "Brāļu māsa kreklus šūn, Pie ozola mēridama". 14363-8 Tautys jój, zeme. reib, Es guļèju dìnavydu. Voì, tu munu lelu kaunu, Maņ gaļveņa nasukóta, Maņ gaļveņa nasukóta, Ustabeņa naslaùceita. Treis màršeņis, bròļa sìvys, Paslèpit munu kaunu! Vína munu golvu glaùdit, Ùtra slaukìt ustabeņu, Vacókò bròļa sìva, Tei sajém svešus ļaudş. Pavaìcòja sveši ļaudş: Kù dor' poša bròļu mòsa? -Bròļu mòsa kraklu šyva, Pi úzula mèreidama: Svešai mòt i taidi dáli, Kai tì óru úzuļeņi. 14363-5 Ganidama noganiju Treju līču āboliņu; Gaididama sagaidiju Triju tautu sajājam. Sajāj tautas, sarībeja, Es guleju launadziņu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpjat manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešaja izteceja Svešu ļaužu aizkavèt. Vaicà tautas māršiņai: Kur ta pate brāļu māsa? Vaj ta auda, vaj ta vērpa, Vaj rozèmi zarus loka? "Ne ta auda, ne ta vērpa, Ne rozèmi zarus loka: Brāļu māsa kreklus šuva, Pie ozola mēridama; Gan zinaja mēridama , Kà ozolis valkatajs". 14363-6 Sajāj tautas, sarībina, Es guleju launadziņu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpiet manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešaja aizteceja Svešus ļaudis aizturèt. Tautu dēli tai vaicaja: Kur ta pate brāļu māsa? -Brāļu māsa dārziņâi Raibajâsi rozitês. -Vaj rozèmi zarus loka, Vaj vaiņagu darinaja? -Ne rozèmi zarus loka, Ne vaiņagu darinaja: Brāļa māsa kreklu šuva, Pie ozola mēridama; Gan zinaja mēridama, Kāds ozolis valkatajis. 14363-1 Ganīdama izganīju Treju līču āboliņu; Gaidīdama sagaidīju Treju tautu sajājam. Sajāj tautas, norīb zeme, Es guleju diena vidu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpjat manu lielu kaunu! Viena manu galvu glaudat, Otra slaukat istabiņu, Vecakâ brāļa sieva Lai saņem svešus ļaudis. Sveši ļaudis tà vaicaja: Kur ta jūsu vīra māsa? Vaj rozèm zarus lauza, Vaj kroniti darinaja? "Ni rozèm zarus lauza, Ni kroniti darinaja, Dārziņâ kreklu šuj, Pie ozola mēridama. Ta sacija mēridama: Dabūš' vīru ka ozolu"! 14363-4 Ganidama izganiju Triju līču āboliņu; Gaididama sagaidiju Triju tautu sajājot. Sajāj tautas, sarībina, Es guleju launadziņu: Man galviņa nisukata, Nislaucita istabiņa. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpiet manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešaji iztecja Svešus ļaudis aizkavèt. Vaicà tautas, runadami: Kur ta pati brāļu māsa? Vaj ta rožu dārziņâji, Vaj rozèmi zarus loka, Vaj rozèmi zarus loka, Vaj vaiņagu derinaja: "Ni rozèmi zarus loka, Ni vaiņagu derinaja: Tautiešami kreklus šuva, Pie ozola mēridama. Mēridama gan zinaja, Kāds ozolis valkatajs".
|