Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
Katalogs > ... > Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. > Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
14040-1 Nāc, tautieti, došu roku, Par bāliņu nebēdašu, Kam bāliņis tà sacija: Ko māsiņa labu dara? Gan bāliņis atradis Māsas labu darijienu. 14041-0 Nāciet šurp, viņpusieši, Es jums došu sav' māsiņu; Atnesiet māmiņai Divi zelta gabaliņi. 14042-0 Nāciet, tautas, es būš' iet Pašâ darba laiciņâ, Atstāt striķi vērienâ, Izkaptiņu cirtienâ. 14043-0 Nāciet, tautas, nu es iešu, Nu es vairs neliegšos : Nu man brāļi skalus liedza, Mārša liedza istabiņu. 14044-0 Peldojies, raudaviņ, Pa dziļo ezeriņu ! Bij māsiņa gājejiņa, Ja bāliņi devejiņi. 14045-0 Precat mani, ciema puiši, Man deviņi rinduciņi : Trīs paklāju, trīs apsedzu, Trīs paliku pagalvî. 14046-0 Projam iešu, māmuļite, Vairs rudeņa negaidišu ! Man tautietis apsolija Pa prātam kumeliņa, Zīdes deķi, zelta sedlus, Vizuļotus iemauktiņus. 14047-4 Rudzi, rudzi, mìži, mìži Niu pošâ pļaušonâ; Bròļi, bròļi, jiùsu mòsa Niu pòšâ vešonâ. 14047-0 Rudzi, rudzi, mieži, mieži Nu pašâ pļaušanâ; Tautu meita zeltenite Nu pašâ vešanâ. 14047-3 Pupas, pupas, zirņi, zirņi Nu patê èstuvê; Ta meitiņa dzeltànite Nu patê vestuvê.
|