Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
Katalogs > ... > Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. > Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
14033-0 Māte, māte, raugi ganu, Es ganôs vairs neiešu : Ik dieniņas tautas jāja Pa manàm ganiklàm. 14034-0 Mana balta māmuļiņa, Laiks man iet tautiņâs : Klētî grīda ielīkuse Mana pūra vietiņâ. 14035-0 Mēs bijàm div' māsiņas, Abas vienu lielumiņu; Jājat, tautas, vienu dienu, Darat vienu žēlumiņu. 14035-1 Mēs bijam trīs māsiņas, Visas viena lielumiņa; Lai ved tautas vienu dienu, Mātei vienas žēlabiņas. 14036-0 Mēs bijàmi trīs māsiņas, Visas lielas uzaugušas; Jājiet, tautas, kad jādamas, Kuru dienu gribedamas. 14037-0 Nāc, tautiet, došu roku, Iet neiešu šoruden Vēl es gribu šoruden Dažu labu kaitinàt. 14038-0 Nāc, tautieti, došu roku, Nu es vairs neliegšos; Pērn es biju trakumâ, Tad es tevim atsaciju. 14039-1 Nāciet, tautas, došu roku, Neraudzišu bāleliņa; Brāliņš mani i nedeva, Gājejiņas gribedams. 14039-0 Nāc, tautiet, došu roku, Nebēdaju bāleliņa; Bāliņš mani nevēleja, Gājejiņas gribedams. 14040-0 Nāc, tautieti, došu roku, Par bāliņu nebēdašu, Kam brālitis tà sacija : Velnam māsa lieti der !
|