Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
Katalogs > ... > Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. > Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
14024-0 Es ta nieka nebēdaju, Ka klāteji niecinaja; Ka klāteji niecinaja, Jau tāleji kājas āva. 14025-0 Jājat, puiši, pie manim, Jājat daiļi tēva dēli; Šādi tādi nejājat, Man slaviti nelaižat, Netīk man slikta slava, Labam ļaužu bērniņam. 14026-0 Ko, tautieti, dusmas turi, Ka ar mani nerunaji ? Vaj tureji pērnàs dusmas, Ka ar mani nedereji ? 14027-0 Laidi, laidi, laidainite, Laidi miežus, laidi rudzus, Laidi miežus, laidi rudzus, Atlaid manu arajiņu. 14028-1 Līs lītiņš, kad līdams, Mākuļot mākuļoja; Nāks tautiņas, kad nākdamas, Daudzinàt daudzinaja. 14028-0 Līs lietiņš, kad līdams, Mākuļot mākuļoja; Nāks tautiņas, kad nākdamas, Daudzenàt daudzenaja. 14029-0 Līstat, lieti, nelīstat, Jel rasiņu pataisat; Jājiet, tautas, nejājiet, Jel slavites palaidiet. 14030-0 Luste, mana laba luste, Ši pēdeja vasariņa, Ši pēdeja vasariņa, Valkàt meitas vainadziņu. 14031-0 Lustigai man dzīvot, Ši pēdeja vasariņa, Šàs vasaras galiņâ Noņems manu vaiņadziņu, Noņems manu vaiņadziņu, Pakārs tautu klētiņâ. 14032-0 Māsiņ zelta drostaliņ, Tev jaiet šoruden : Sapel mana sīka nauda, Sarūs' mans zobentiņš. -Brālit putu gabaliņ, Tev janāk panačôs. -Iešu, iešu, kà neiešu Māsiņai panačôs, Zobentiņu vēcinàt, Sudrabiņu skandinàt.
|