4976-4
Balta, balta viešņa nāca
Pusvakara saulitê.
Ta nāk pati mīļa Laima,
Bārenišu apraudzìt.

4976-3
Balta, balta viešņa nāca,
Bez saulites vakarâ.
Ta nebija balta viešņa,
Ta bārenes mīļa Laima.
- Labvakari, bārenite,
Tevi teica saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Nava man, ka vajaga:
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villainišu.
- Ej, meitiņa, neliedzies,
Es tev došu, ka vajaga:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltas villainites.
- Ne man govu, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Došu govis, došu vēršus,
Došu bērus kumeliņus.-
Eit', ļautiņi, skatities,
Kur ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus.
Vēl pūriņš pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.-
Šķiraties, krūmi, meži,
Es dališu dāvaniņas.
Priedei sedzu baltu sagšu,
Ozolam sudrabiņa,
Baltajam bērziņam,
Tam uzsedzu paladziņu,
Mazajiem kārkliņiem
Pa pārim paķelišu.

4976-6
Kas ta tāda balta nāca
Tâi tumšâ vakarâ?
Mīļa Māŗa balta nāca,
Dzird sērdieni saderetu.
- Labvakar(i), sērdienite,
Tevi teica saderetu.
- Ko es iešu, mīļa Māŗa,
Maz manâ(i) rociņâ(i).
- Ej, sērdiene, nebēdà,
Gan es tevim palīdzešu:
Simtu došu raibu govu,
Simtu baltu avitiņu;
Lūdz tu pati mīļu Dievu,
Lai dod bērus kumeliņus.

4976-0
Balta, balta viešņa nāca
Bez saulites vakarâ;
Ta nebija balta viešņa,
Ta bārenes mīļa Laima.

4976-2
Balta, balta viešņa nāca
Bez saulites vakarâ;
Ta nebija balta viešņa,
Ta bāriņas Laime bija.
"Labvakari, bārenite,
Dzirdej' tevi saderam."
- Paldies, mana zelta Laime,
Kāda mana derešana?
Ne man govu, man vēršu,
Ne baltaju villanišu.
" Ej projam, bārenite,
Es tev gribu palīdzèt:
Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs baltajas villanites;
Būs tavami arajam
Dūkanbēri kumeliņi."

4976-11
Skaista bollta vìšņa gòja
Pa vokora puşeitei:
Atít poša svàta Mòra
Bòriņeitis apraùdzeiti.
- Labvokor, bòriņeit,
Dzèržu tevi sadarátu.
- Navá tìsa, meìlo mòte,
Navá maņ, kò vajaga.
Ej prújom, bòriņeit,
Eş tev devu, kò vajag:
Symtu gùvu, symtu vèršu,
Symtu bolltu vylnòņeišu;
Ir patim oròjam
Symtu bàru kumeļeņu.

4976-13
Svētu rītu ganôs dzinu
Liela ceļa maliņâ.
Dieviņš gāja, Māra brauca
Svētu rītu baznicâ.
- Labrītiņu, sērdienite,
Tev jaiet tautiņâs.
- Es neiešu, svēta Māra,
Maz manâi rociņâ.
- Tev jaiet, sērdienite,
Es tev varu palīdzèt:
Es tev došu raibas govis,
Simtu baltu avitiņu;
Dieviņš tevim iešķiņķos
Simtu bēru kumeliņu.

4977-0
Dieva dēli tiltu taisa,
Vara grodus pāri lika;
Pāri brauca bārainite,
Kà saulite mirdzedama.

4978-2
Dieviņš dara aplociņu
Zeltitiem zariņiem
Svētu rītu es ielaidu
Mīļas Māŗas kumeliņus,
Es nabages sērdienitis,
Pieliek mani par ganiņu.
Pielikdama piesacija:
Nenolauzi zelta zarus!
Es nolauzu zelta zaru,
Noteceju lejiņâ.
Dieviņš mani meklèt nāce
Ar visiem eņģeļiem.

4978-5
Kur bijàt, Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi,
Nosvīduši, apsegloti?
Dieva dēli kumeliņus
Ielaiž zelta aplokâ,
Ielaiž zelta aplokâ,
Daliek mani par ganiņu.
Tà pasaka dalikdami:
Nenolauz zelta zaru!
Es nolauzu trīs zariņus,
Noteceju lejiņâ,
Meklè mani mīļ' Dieviņš
Ar saviem sulaiņiem.
Atrod mani mīļ' Dieviņš
Ar saviem sulaiņiem.
Daliek mani mīļ' Dieviņš
Pie savàm kalponèm.
- Es tev lūdzu, mīļ' Dieviņ,
Kādu tu man loņu dosi?
- Es tev došu zelta kroni
Sudrabiņa maliņàm.
- Es tev lūdzu, mīļa Laime,
Kur es viņu paglabašu?
- Vakarôs guldamàs,
Liec savâ pagalvê;
Rītos agri celdamàs
Liec savâ galviņâ.