Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams.
127-0 Dziedu, dziedu, ko es dziedu, Tik raudat neraudaju: Dzirdu savu augumiņu Tuvu, tālu nicinam. 127-3 Dziedu, dziedu, ko es dziedu? Dziedu savu augumiņu, Dziedu savu augumiņu Tuvu, tālu izslavetu. 127-1 Sīki dziedu dziedadama, Gauži raudu, raudadama: Dzirdu savu augumiņu Tuvu, tālu nicinam. 128-3 Ne no prieka es dziedaju, Ne no prieka gavileju: Pilna sirds man bēdiņu, Pilnas acis asariņu. 128-2 Dziedu, dziedu, ko es dziedu, Vairak man raudas nāk: Dzirdu Leiti gavilot Savâ tēva zemitê. 128-1 Dziedu vien, neraudaju Taî lielâ žēlumâ; Man sirsniņa raudàt raud, Pilnas acis asaràm. 128-0 Dziedu, dziedu, ko es dziedu, Cik (Tik) raudàt neraudaju: Man sirsniņa pilna bēdu, Pilnas acis asariņu. 129-0 Dziežu, dziežu, tik neraužu Taî lielâ žēlumâ: Zinaj' savu arajiņu Sīva kunga novadâ. 130-0 Dziedadama vien staigaju, Sīvus kungus klausidama, Lai es savas asariņas Dziesmiņâs remdinaju. 131-0 Es cereju viegli gājis, Man zemite rībèt rīb; Es bij pati gan lustiga, Man sirsniņa raudàt raud.
|