Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams.
126-10 Neba lielas lustes dēļ Dziedadama vien staigaju: Sav' sirsniņu remdedama, Savu laiku kavedama. 126-0 Dziedu, dziedu, ko es dziedu, Tik raudàt neraudaju. Dziedu sirdi remdedama, Dziedu laiku kavedama. 126-1 Dziedu, dziedu, ko es dziedu, Vaj es dziedu lustes dēļ? Dziedu laiku kavedama, Savu sirdi remdedama. 126-8 Ne no lustes (prieka) es dziedaju, Ne no lustes (prieka) gavileju; Dziedu sirdi remdedama, Īsu laiku kavedama. 126-6 Māte mani rātin rāja, Ka es liela dziedataja. Ko, māmiņa, man darìt, Kà bēdâs remdeties? Dziedu laiku kavedama, Savu sirdi remdedama. 126-4 Kas to teica, tas meloja, Ka es dziežu lustes dēļ: Dziežu mūžu vadidama, Sav' sirsniņu remdedama. 126-7 Neba (Nele, Ne jau, Ne nu, Ne vis) lielas lustes dēļ Es dziesmiņu padziedaju (nodziedaju): Dziedu laiku kavedama, Sav' sirsniņu remdedama. 126-11 Nedomà tu, puisiti, Ka es dziedu tevis dēļ; Dziedu sirdi remdedama, Īsu laiku kavedama. 126-9 Vaj lustèm es dziedaju, Vaj lustèm gavileju? Dziedu laiku kavedams, Sēru mūžu dzīvodams. 127-2 Dziedu, dziedu, tik neraudu Tâ lielâ žēlumâ: Dzirdej' savu augumiņu Tāli, tuvi niecinam.
|