Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
Katalogs > ... > Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi. > Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
235-1 Luste, luste jaunajam, Kāda luste vecajam? Vecam lustes nogājušas Jaunajâs dieniņâs.- Tik vien bija vecam lustes, Kà ar jaunu kažociņu. 235-0 Luste, luste jaunajam! Kāda luste vecajam? Vecam lustes nogājušas Jaunajâs dieniņâs. 236-1 Luste, luste jaunajam, Kāda luste vecajam? Vecajam tāda luste, Kaut tikt' smilšu kalniņâ. 236-0 Luste, luste jaunajiem! Kāda luste vecajiem? Vecajiem tāda luste: Jaiet smilšu kalniņâ. 237-0 Puri deg(a), puri deg(a), Ko vēl sili nedarija! Sievas dzied, sievas dzied, Ko vēl meitas nedarija! 238-1 Vaj tadēļ veca biju, Ka micite galviņâ? Man kājiņa jo (vēl) vieglaka, Kà (Ne) jaunàm meitiņàm. 238-0 Vaj tādēļ nedziedašu, Ka(d) micite galviņâ? Man vairak lustejàs, Kà jaunàm meitiņàm. 239-1 Luste, luste meitiņàm! Kāda luste sieviņàm? Sievas lusti aizkrāsnê Raibais runcis spīdzinaja. 239-0 Vecajs ari lustes grib,- Kas vecam lustes (lusti) dos? Vecà lusti iebringaja Raibais (Melnais) runcis aizkrāsnê. 240-1 Visas manas daiļas dziesmas Liepu zarôs sakāpušas; Visas manas jautras dienas Par kalniņu pārtecejšas.
|