Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
Katalogs > ... > Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi. > Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
229-0 Eit' gulèt, vecas sievas, Lai dziedaja jaunas meitas; Taisat vietas, tinat bērnus, Ņemat vīrus klātgulèt. 230-6 Kur ošiem tādas lapas, Kà jaunàm liepiņàm; Kur sievàm tāda luste, Kà jaunàm meitiņàm! 230-3 Kur tie ziedi rudenì, Kas ziedeja pavasar; Kur ta luste sieviņàm, Kas jaunàm meitiņàm! 230-8 Ne elkšņami tādas lapas, Kà zaļami bērziņam; Ne sievàmi tāda luste, Kà jaunàmi meitiņàm. 230-7 Ne pupàmi tādi ziedi, Kà baltiemi zirnišiem; Ne sievàmi tāda luste, Kà jaunàmi meitiņàm. 230-10 Kur, puķite, tie ziediņi, Kas ziedeja pavasar? Kur, sieviņ, ta lustite, Kas jaunai meitiņai? 230-9 Vaj elkšņam (alkšņam) ta lapiņa, Kas jaunam (zaļam) bērziņam (ozolam)? Vaj sievàm ta lustite, Kas jaunàm meitiņàm? Sievu luste aizskrējuse Sila malu svilpedama. 230-1 Kur ruden(i) tādi ziedi, Kādi ziedi pavasar(i); Kur sievàm tāda luste, Kà jaunàm meitiņam! 230-4 Kur ievàm tie ziediņi, Kas ziedeja pavasar? Kur sievàm ta lustite, Kas jaunàm meitiņàm? 230-5 Kur ievàm tie ziediņi, Kas zied āra ābelèm! Kur sievàm ta lustite, Kas jaunàm meitiņàm?
|