Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
Katalogs > ... > Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi. > Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
230-2 Kur rudens tà ziedeja, Kà ziedeja pavasar; Kur sievàm tāda luste, Kāda luste meitiņàm! 230-0 Kur rudeni tie ziediņi, Kas ziedeja pavasar(i); Kur sievàm ta lustite, Kas jaunàm meitiņàm! 231-0 Kur sievàm tāda dzīve, Kà jaunàm meitiņàm! Iet meitiņas, kur iedamas, Iet tàs koši dziedadamas; Iet sieviņas, kur iedamas, Iet tàs žēli raudadamas. 232-0 Luste, luste jaunajam! Kāda luste vecajam? Tik vien lustes vecajam, Kà gar jaunu kažociņu. 233-0 Luste, luste jaunajam! Kāda luste vecajam? Vecajam tāda luste Kà vasaru dunduram. 234-0 Luste, luste jaunajam! Kāda luste vecajam? Vecam luste aizgājuse Par kalniņu dziedadam. 234-4 Lustejat jūs, meitiņas (māsiņas), Mana luste aizgājuse, Mana luste aizgājuse Par kalniņu svilpedama. 234-3 Luste, luste meitiņàm! Kāda luste sieviņàm? Sievàm luste aizgājusi Par kalniņu dziedadama. 234-1 Luste, luste jaunajiem! Kāda luste vecajiem? Veco luste aizgājusi Par kalniņu līgodama. 234-2 Prieki, prieki jaunajiem! Kādi prieki vecajiem? Veco prieki aizgājuši Par kalniņu dziedadami.
|