33596-6
Meitas gul ābulâi,
Es ābula maliņâi;
No rītiņa celdamies,
Atronos ābulâi.
Sak' saulite uzlēkdama:
Celies, puisi, aunies kājas,
Aunies kājas, seglo bēru,
Jāj uz muižu sūdzeties.
Meitàm sprieda rožu dārzu
Ar visàm rozitèm;
Puišiem sprieda auzu lauku,
Lai baŗoja kumeliņu.

33596-3
Liepa aug mežiņâ,
Ozoliņis maliņâ;
Meita guļ gultiņâ,
Puisis gultas maliņâ.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedàt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausities.
Nāciet, ļaudis, klausities,
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitàm sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus,
Nobraucitàm lapiņàm.

33596-2
Es no rīta celdamies
Atrodos pie meitàm.
-Celies, puika, aunies kājas,
Nāc uz muižu sūdzeties.
-Augsti kungi, lepna tiesa
Puisim nieka nedarija;
Meitai sola bērza rīkstes
Kam pie puiša neguleja.

33597-3
Pascéšu tàvam,
Pascéšu mòtei,
Kù dora mòseņa
Apeiņu dòrzâ:
Maìksteņis lauze,
Gunteņu kiùra,
Apeiņu maìksteņis
Sadadzynòja.
Taìséšu laiveņu
Straujupes molâ,
Syutéšu mòseņu
Uz svešu pusi.
Kiùkòja dzaguze,
Dzíd laksteigola,
Raud muna mòseņa
Svešaja molâ.
Naraudi gauži,
Napyuti griùši,
Par divi godi
Es tí byušu.
Taìséšu tilteņu
Nu ròžu lopu,
Nu ròžu lopu,
Apeiņu steigu.
Tí jója kungi,
Tí stòrosteņis,
Tí muna mòseņa
Pyureņu vede.
Stòrostas meita
Dzaltoním motím,
Steidzísi puìškin,
Tei tova byus.
- Nagribu, navajag
Taida puìškina;
Ir man stallî
Bàrs kumeleņš,
Tù jiudzu, tù brauču,
Tù dancynòju,
Tam devu auzeņu
Pasejódama,
Tam devu dobulu
Palaseidama.

33597-0
Nāk rudentinis,
Nāk auksti laiki,
Grib mūsu brālītis
Līgavu ņemta.
Ne tev ir muiža,
Ne tev ir māja,
Kur liksi līgavu,
Jauns pārvedis?
- Taisīšu laivu
Straujupes malâ,
Laidišu meitinu
Svešajâ zemê. -
Kuko dzeguze,
Dzied lakstigala,
Raud mana meitina
Svešajâ malâ.
Neraudi gauži,
Nežēlojies,
Par gadu, otru
Ir es aiziešu.
Pāriešu mājâ,
Prasìs māte,
Ko dara meitina
Svešajâ zemê:
Uguni kūra,
Rāceņus cepa,
Apiņu vītites
Nodedzināja.

33597-1
Kur likšu sieviņu,
Jauns puika būdams?
Taisišu laiviņu
Straujupes malâ,
Vedišu sieviņu
Svešajâ zemê.
Kukoja dzeguze,
Dzied lakstigala,
Raud mana sieviņa
Svešajâ zemê.
Taisišu laiviņu
Straujupes malâ,
Vedišu sieviņu
Sava paša zemê.

33597-6
Taisisim tiltu
Par platu jūŗu
Laidisim māsiņu
Svešajâ zemê.
Kūkoja dzeguzes,
Dzied lakstigalas,
Raud mūsu māsiņa
Svešajâ zemê,
Neraudi, māsiņa,
Svešajâ zemê,
Par gadu brauksim
Apraudzìt.
Pāriešu mājâs,
Pateikšu mātei,
Ko dara meitiņa
Svešajâ zemê:
Rozites šķina,
Vaiņagu pina,
Rozišu kociņus
Sadedzinaja.

33597-2
Meitiņas māsiņas,
Es jūsu brūtgans,
Ik svētu rītiņu
Pie jums ganôs.
- Kur iesi, puisiti,
Jauns sievu ņemdams?
Ne tev mājas,
Ne māju vieta.
- Taisišu laiviņu
Straujupes malâ,
Laidišu sieviņu
Svešajâ zemê.
Svešajâ zemê
Prieciga dzīve,
Tur kūko dzeguze,
Dzied lakstigala.
Kūko dzeguze,
Dzied lakstigala,
Raud mana sievina
Svešajâ zemê.
Neraudi, sieviņa,
Neraudi gauži,
Pēc gada, otrâ
Ir es tur būšu.

33597-5
Sūdzešu tēvam,
Sūdzešu mātei,
Ko dara meitiņas
Ābeļu dārzâ:
Vilniņu sukaja,
Sagšiņas auda,
Ābeļu malciņu
Guntiņu kūra.

33597-4
Solta zìmeņa,
Solts rudisņeņš,
Lìk maņ màmeņa (bòļeņi)
Sìveņu jimt.
Kù es dareišu,
Tik jauns pajèms?
Ni maņ tàva,
Ni tàva sàtys.
Taìseišu laìveņu
Straujupis molâ,
Laideišu sìveņu
Svešâ molâ (puşê).
Kiùkoj dzagúze,
Syt laksteigola,
Raud muna sìveņa
Svešâ molâ (puşê).
Naraudi gauži,
Napyuti griùši,
Par godu, par ùtru
Es pats nùíšu.
- Navajag maņ teva
Taida pùiškina!
Ir maņ sàtâ
Jauns bòļeļeņš,
Ir munam bòļeņam
Şèrms kumeļeņš,
Tù jiùdzu, tù brauču,
Tù dancynòju,
Tam bèru auzeņu
Pasejódama,
Tam devu dobulu
Palaşeidama,
Tam ņešu yudini
Nu olùta,
Tam grìžu tiļteņu
Apeiņu steigu.