Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
230551-0
29176-1
Zyrgi zvìdz, važus skaņ,
Tí jau Dìva pìguļnìki:
Vuškus vèkš, gùv's maùròj,
Tí gaņèja Dìva goni.
33597-4
Solta zìmeņa,
Solts rudisņeņš,
Lìk maņ màmeņa (bòļeņi)
Sìveņu jimt.
Kù es dareišu,
Tik jauns pajèms?
Ni maņ tàva,
Ni tàva sàtys.
Taìseišu laìveņu
Straujupis molâ,
Laideišu sìveņu
Svešâ molâ (puşê).
Kiùkoj dzagúze,
Syt laksteigola,
Raud muna sìveņa
Svešâ molâ (puşê).
Naraudi gauži,
Napyuti griùši,
Par godu, par ùtru
Es pats nùíšu.
- Navajag maņ teva
Taida pùiškina!
Ir maņ sàtâ
Jauns bòļeļeņš,
Ir munam bòļeņam
Şèrms kumeļeņš,
Tù jiùdzu, tù brauču,
Tù dancynòju,
Tam bèru auzeņu
Pasejódama,
Tam devu dobulu
Palaşeidama,
Tam ņešu yudini
Nu olùta,
Tam grìžu tiļteņu
Apeiņu steigu.
