17889-27
Sēdi, meita, krēsliņâ,
Likšu mici galviņâ!
-Mīļà Laima, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, krēsliņâ,
Likšu mici galviņâ,
Došu sievas padomiņu,
Došu bērnu klēpitî.

17889-11
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem caunu cepurites,
Abiem caunu cepurites,
Abiem lūsu kažociņi,
Abiem lūsu kažociņi,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Es stāveju, es domaju
Ne pie viena nesēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautas dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Gar Laimites nama duru
Trīs kārtàm rozes zied;
Pati Laimes istabiņa
Trīs kārtàm izpuškota.
Pati Laime man' saņēma,
Cēla krēslu apsēsties.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēž,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pina
No rozišu ziediņiem.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem,
No dadzišu lapiņàm.

17889-6
Mans brālitis ar tautieti
Abi vienu dailumiņu,
Abi vienu dailumiņu,
Abi jūdza kamanâs.
Stundu stāvu domadama,
Kuram ieti klāt sēdèt.
Labak iešu pie brāliša,
Lei ļautiņi nismejàs,
Lei ļautiņi nismejàs,
Lei valodas neiztaisa.

17889-12
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurìm.
Iznāk pate mīļa Laima,
Ieved mani istabâ.
Mīļas Laimas istabâ
Trim kārtàm rozes zied.
Rauj' puķiti, rauj' roziti,
Rauj sarkanu magoniti.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi droši, nebīsties,
Došu sievas padomiņu.

17889-10
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem kaltas kamaniņas.
Stundu stāvu domadama,
Pie ka sēsti kamanâs.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lei ļautiņi nirunà,
Lei ļautiņi nirunaja,
Lei nicèla valodiņas.
Nitīšàmi es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurìm.
Nitīšam es iegāju
Mīļàs Laimas istabâ.
Mīļàs Laimas istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, pakariemi,
Zaļajàmi palejàm.
Mīļà Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nisēdešu, mīļà Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin
No puķèmi, no rozèmi,
Tīra zelta ielokiem.
Kura goda nigaidija,
Tai Laimiņa kroni pin
No ērkšķiem, no dadžiemi,
Smalku nātru ielokiem.

17889-18
Netīšam es iegāju
Laimes mātes istabâ.
Laimes māte man pacēle
Sievas krēslu atsēsties.
Nesēdešu, Laimes māte,
N'ešu goda nopelnijse.
-Sēd, meitiņa, nebēdà,
Sieva būsi, ne meitiņa.
Kura meita goda gaida,
Tai Laimiņa kroni vija
No sudraba ziediņiem,
No lozberu lapiņàm.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšu dzenoliem,
Tai no ērkšu dzenoliem
Un no dadžu pazarèm.

17889-19
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļas Laimas istabiņa
Trim kārtàm izpuškota:
Puķitèm, rozitèm,
Zaļajàm palejàm.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.

17889-0
Labs zirdzinis (kumelis) tautietama,
Labs manam brālenam.
Lūdz tautietis, lūdz brālenis:
Sēd', māsina, kamanâs.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laiminas nama durvu.

17889-23
Netīšami es iegāju
Mīļas Māras baznicâ.
Mīļa Māra man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Necel krēslu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi tu godigi,
Tev Laimiņa kroni pina,
Tev Laimiņa kroni pina
No sīkaja sudrabiņa
Ar dimanta lapiņàm.
Kas godiņu netureja,
Piņ no ērkšķu zariņiem,
Piņ no ērkšķu zariņiem,
Un no dadžu lapiņàm.

17889-28
Svēt' Mār' aicinê:
Nāc, meitiņ, sieviņês!
Es par jaun', es neiet,
Man trūkst sievas padomiņš.
-Nāc, meitiņ, neliedzies,
Gan būs sievas padomiņš.