17889-16
Jauna biju, nezinaju,
Gāju Laimes pirtiņâ;
Laime man krēslu cēla,
Vizuļiem kārstidama.
Necel, Laime, nesēdeju,
Meita biju, neešu sieva.
-Sēd', meitiņa, nebēdaj',
Sieva būsi, kad dzīvosi.
Es tev došu simtu govu,
Simtu baltu vilnanišu;
I tavam brūtganam
Pieci bēri kumeliņi.

17889-22
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimes sētiņâ;
Paceļ manim mīļa Laime
Sievas krēslu atsēsties.
Paldies, Laime, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Atsēstosi, apskatosi,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes magonites.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
No rozèm, magonèm,
Pèrlitèm piepildija.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

17889-5
Mans brālitis ar tautieti
Abi jūdza kumelìnus;
Ne es pate nezinaju,
Kuŗam sēsta, nesēdèt.
Netīšam es iesēdu
Pie tautieša kamanâs;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimìnas namdurvìm.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krāslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļà Laime,
Man nav sievas padomìna.
-Kuŗa meita goda gaida,
Tai Laimìna kroni pina,
Tai Laimìna kroni pina
Tīra zelta, sudrabìna.
Kuŗa goda negaidija,
Tai Laimìna kroni pina
No tàm dadžu lapìnàm,
No tàm ērkšķu pazarèm.

17889-13
Tautiets lūdza, brālits lūdza:
Nāc manimi klāt sēdèt!
Nesēdešu, nesēdešu
Tautietimi kamanâs.
Neviļoti iesēdosi
Tautietimi kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Laimes māte man iznesa
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi, tu, meitiņa,
Tu godiga mātes meita;
Tev Laimite kroni pina
No sīkà sudrabiņa.

17889-24
Netīšam es iegāju
Mīļas Māŗas istabâ;
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Māra,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.

17889-14
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu pazarèm,
Tai no ērkšķu pazarèm,
No dadzišu lapiņàm.

17889-4
Bāliņs jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanâs.
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes istabâ.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime, tava nesēdeja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildija.
Kura godu negaidija,
No ērkšķiem darinaja,
No ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

17889-15
Es iegāju netīšam
Mīļas Māras istabâ;
Mīļa Māra man' vēleja
Sievas krēslâ sēdinàt.
Mīļa Māra, nesēdešu,
Vēl valkaju vainadziņu.
-Sēd', meitiņ, nekaunies,
Sieviņ' būsi dzīvodama.

17889-1
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Abiem bēri kumeliņi
Un rakstitas kamaniņas.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, meitiņa, klāt sēdèt!
Stundu stāvu domadama,
Kuŗam ieti klāt sēdèt.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Stundu stāvu domadama,
Vaj sliegsnim pāri kāpt.
Netīšam es iegāju
Laimes mātes istabâ;
Laimes māte man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Laime,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi goda,
Būs tev sievas padomiņš.
Kuŗa meita goda gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa;
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķu pazarèm,
Tai no ērkšķu pazarèm,
No dadzišu lapiņàm.

17889-3
Bāilņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs.
Bāliņš jūdza sirmu zirgu
Rakstitàs kamanâs,
Tautiets bēru kumeliņu
Dzeltanàs kamanâs.
Bāliņš lika zaļu loku,
Sudrabotas vērzelites,
Tautiets lika brūnu loku,
Apzeltitas vērzelites.
Bāliņš sauca, tautiets lūdza:
Sēd, māsiņa, kamanâs!
Stāvu laiku domadama,
Kuram sēsti kamanâs;
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunaj'.