13709-11
Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņâ,
Tie gribeja mūs' māsiņu
Paslepeni maldinàt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutìs mani bāleniņi.
Tīšam jāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Ar dusmàm neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurâ dūru zobeniņu,
Tur sien' savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man' māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
-Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
-Pušam šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugaties,
Brālits skalda dzirnatiņas.
Drīz gribeju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maģķenit apdomaju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.

13709-2
Asaràm(i) neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu:
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvê(i).

13709-3
Dusmiņâs nezinaju,
Kur piesēju kumeliņu:
Vien' atradu sav' māsiņu
Pie grūto dzirnaviņu.

13709-7
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvê.
Nāc, māsiņa, ver vārtiņus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautiņu mana durvu.
Znotiņ šķelmi, lien ārâ,
Nāc ar mani parunàt.
Tava galva, mana roka,
Ka māsiņa gauži raud?

13709-12
Tīši, tīši es iedevu
Sav' māsiņu bajaram;
Tīši gāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es iegāju istabâ,
Sav' māsiņu neredzeju.
Es vaicaju tautiešam:
Vaj māsiņa baznicâ?
Tautiets mani atbildeja:
Māsiņ' maļ kambarî.
Es ne savu kalponiti
Svētu rītu nemaldinu,
Tu to savu līgaviņu
Svētu rītu malti raidi.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautiņas nicinaja,
Vaj tadēļ zemê grimt,
Kad noņēma vaiņadziņu.

13709-0
Es aizjāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvê.
Noprasiju svainišam:
Vaj ta tava malejiņa?
Es ne savu ganu meitu
Svētu rītu malt neraidu.
Pušu cirtu liepas milnu,
Trīs gabalôs dzirnutiņas.

13709-9
Znotiņ, šķelmi, nāc ārâ,
Man ar tevi jarunâ.
Es redzeju sav' meitiņu
Svētu rītu maltuvê.

13709-8
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvê.
Nolikuse sedzieniņu,
Palīdzeju ritinàt.

13709-1
Aiz dusmàm nezinaju,
Kur piesēju kumelit':
Es atradu sav' māsiņu
Svētâ rītâ maltuvê.
Es tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacišu:
Tava galva manâ rokâ,
Mans tērauda zobeniņš.
Tava galva nemaksà
Manas māsas asariņas.

13709-10
Svētdien jāšu uz tautàm
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Nezinaju ar dusmàm,
Kur piesiet kumeliņu.
Sētâ dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Pušam šķēlu liepas milnu,
Trim gabalim dziernavtiņas.
Nāc laukâ, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu eidi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Vienu roku māsu ņēmu,
Otru savu kumeliņu.
Kāp, māsiņa, kumeļâi,
Es tecešu kājiņàm.