13709-5
Es atradu sav' māsiņu
Dzelzu dzie(r)nas maldinam.
Pušam ciertu liepu milnu,
Trim daļàm dzie(r)nutiņas.

13709-6
Es aradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvê.
Es padevu dievpalīgu,
Viņa slauka asariņas.

13710-0
Es atradu sav' māsiņu
Rāvijâ velejot.
Sviežu vāli pančkiņâ,
Jēmu zirga mugurâ.

13711-0
Es iedevu sav' māsiņu
Tâis tāļâs tautiņâs.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vaj būs māsa noskumuse
Tâis tāļâs tautiņâs?
Tâi trešâ mēnesî
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņâ ierakstits:
Jāj māsiņu apraudzìt!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak' tiešam, man' māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
-Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
-Nāc ārâ, tautu dēls,
Nāc ar mani parunàt.
Nāc, māsiņa, klētiņâ,
Parād' savu dzīvošanu.
Es atradu klētiņâ
Pelav' maizi, rudzu putru,
Pelav' maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Tausies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev' māmiņa gaidìt gaida.
Tautiets lūdza raudadams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ', viņu gaidìt gaida.

13712-0
Es izdzirdu no ļaudìm,
Tautas māsu niecinot.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju viņas apraudzìt.
Es gar viņas sētu jāju,
Tek māsiņa vārtu vērt,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko raudaji tu, māsiņa,
Ka slauciji asariņas?
- Kà būs manim neraudàt,
Slikti māte izdevuse,
Dzērajam, delverim,
Lielam naudas tērmanim,
Lielam kroga dzērajam,
Lielam zirgu mietniekam.
- Nāc ārâ, svaiņa šķelmi,
Lai es tevim apprasos,
Lai es tevim apprasos,
Kam māsiņu rūdinaji.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava poda galva
No pleciem grabedama,
Skanedama, grabedama,
Kà māsiņas gredzeniņš.

13713-1
Es māsiņas neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu bij liela, nu bij žēl,
Dzird' tautiņas niecinot.
Vaj niecina darba dēļ,
Vaj mazà augumiņa?
Darba dēļ neniecina,
Niecin' maza augumiņa.

13713-2
Es māsiņas neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas niecenot.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Nāc ar mani parunàt!
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!

13713-3
Es māsiņas neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu raudaju, nu bij žēl,
Dzirdu tautas niecinam.

13713-0
Es māsiņas neraudatu,
Kaut ta maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas nicinam.

13714-0
Es piesaku tev, tautiet,
Tu māsiņas nenicini!
Aizskries tava galvas poga
Līdz vārtiem žvinšķedama.