4976-10
Skaista balta viešņa nāce
Pušvakara saulitê.
Ta nebija skaista viešņa,
Ta atnāce svēta Māra;
Ta atnāce svēta Māra
Bārenites apraudzìt,
Padzirdusi bāreniti
Tautiņàmi saderetu.

4976-9
Labvakari, bārainite,
Tevi teica saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Kas ņems mani bārainiti?
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villanišu.
- Ej ar Dievu, bārainite,
Pati Laima tev gādàs:
Būs tev cimdi, būs tev zeķes,
Būs tev baltas villanites.
- Ne man govu, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Ej ar Dievu, bārainite,
Pati Laima tev gādàs:
Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs tev bēri kumeliņi. -
Nāciet, ļaudis, skataties,
Kur aizveda bāreniti:
Pulkiem dzina govu, vēršu,
Pulkiem bēru kumeliņu;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

4976-5
Kas ta tāda balta nāca
Pusvakara saulitê?
Ta nāk pate mīļa Māra
Bārenites apraudzit.
- Labvakar, bārenite,
Dzird' es tevi saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Māra,
Nav man vēl gatavibas.
- Ej ar Dievu, bārenite,
Es tev došu gatavibu:
Simtu govu, simtu vēršu,
Simtu baltu villainišu;
Tavam miežu arajam
Simtu bēru kumeliņu,
Lai tas ara, lai eceja,
Visu mūžu dzīvodams.

4976-12
Skaista balta viešņa nāca,
Saulitei laižoties;
Ta nebija skaista viešņa,
Ta bij pati svēta Māre,
Ta bij pati svēta Māre,
Nāk bārenes apraudzìt.
- Labvakar, bārenite,
Dziržu tevi saderetu.
Ko es iešu, svēta Māre,
Man nebija, ka vajag:
Ni man govu raibulišu
Ni man baltu villanišu.
- Ej projam, bārenite,
Es tev došu, ka vajag.
Segšu sagšu līdz zemei,
Došu govi raibuliti;
Doš' tavam arajam
Divi bēri kumeliņi,
Lai tas mani piemineja,
Kad ardams, ecedams:
To man deva svēta Māre,
Kad es ņēmu bāreniti.

4976-7
- Ko gaidiji, sērdienite,
Kad negāji tautiņâs?
- Ko esiešu, mīļš Dieviņis,
Maz manâi pūriņâ.
- Deri droši, sērdienite,
Gan es tevim palīdzešu:
Simtu došu raibu govu,
Simtu bēru kumeliņu;
Pielūgsimi mīļu Māru,
Ta dos baltas avitiņas. -
Kalnâ kāpu skatities,
Kur ved tautas sērdieniti.
Simtu dzina raibu govu,
Simtu bēru kumeliņu;
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtu baltu avitiņu.

4976-8
Kur teceji, mīļa Māŗa,
Pilna sauja dzīpariņu?
Sērdienite sadereta,
Nerakstitas villanites.-
Labvakar, sērdienite,
Tevi teica saderetu.
- Nevaid tiesa, mīļa Māŗa,
Maz manâ rociņâ.
Ej projam, sērdienite,
Es tev gribu palīdzèt:
Simtu došu raibu govu,
Simtu baltu avitiņu,
Tavam maizes arajam
Simtu bēru kumeliņu.

4976-14
Vína poša vìšņe ít
Par azari ļeigódama.
Atít poša Laìmyş mòte
Bòriņeitiş apsavàrtu.
- Labvokor, bòriņeit,
Dzèržu tevi aizdzerùt.
Navá tìsa, Laìmys mòte,
Nava vysys gataveibys.
Ej ar Dìvu, bòriņeit,
Dúšu vysu gataveibu:
Symtu gùvu, symtu vušku,
Puşsimteņa vyllnaņeišu,
Divi bàri kumèļeņi,
Myžam gudru oròjeņu.

4976-4
Balta, balta viešņa nāca
Pusvakara saulitê.
Ta nāk pati mīļa Laima,
Bārenišu apraudzìt.

4976-3
Balta, balta viešņa nāca,
Bez saulites vakarâ.
Ta nebija balta viešņa,
Ta bārenes mīļa Laima.
- Labvakari, bārenite,
Tevi teica saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Nava man, ka vajaga:
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villainišu.
- Ej, meitiņa, neliedzies,
Es tev došu, ka vajaga:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltas villainites.
- Ne man govu, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Došu govis, došu vēršus,
Došu bērus kumeliņus.-
Eit', ļautiņi, skatities,
Kur ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus.
Vēl pūriņš pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.-
Šķiraties, krūmi, meži,
Es dališu dāvaniņas.
Priedei sedzu baltu sagšu,
Ozolam sudrabiņa,
Baltajam bērziņam,
Tam uzsedzu paladziņu,
Mazajiem kārkliņiem
Pa pārim paķelišu.

4976-6
Kas ta tāda balta nāca
Tâi tumšâ vakarâ?
Mīļa Māŗa balta nāca,
Dzird sērdieni saderetu.
- Labvakar(i), sērdienite,
Tevi teica saderetu.
- Ko es iešu, mīļa Māŗa,
Maz manâ(i) rociņâ(i).
- Ej, sērdiene, nebēdà,
Gan es tevim palīdzešu:
Simtu došu raibu govu,
Simtu baltu avitiņu;
Lūdz tu pati mīļu Dievu,
Lai dod bērus kumeliņus.