4991-1
Es, augdama sērdienite,
Tādas laimes necereju:
Man Laimiņa nolikuse
Diženo tēva dēlu.

4992-0
Es nebūtu domajuse,
Ko Laimiņa vēlejuse:
Man nabaga bērniņam
Kļūt labâ(i) vietiņâ(i).

4993-0
Es raudaju, es tekaju,
Man izgaisa māmuliņa.
Raudadama, tekadama,
Ieteceju niedrajâ.
Tur atradu niedrajâ
Trīs sudraba avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ sirmi kumeliņi;
Pie trešà avotiņa
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divas saka:Kur tu teci?
Trešà klāti aicinaja.
- Meitiņ, tava māmuliņa
Guļ zem zaļo veleniņu,
Guļ zem zaļo veleniņu,
Saules mātes aplokâ.-
Es saulitei pavaicaju,
Ko dar' mana māmuliņa.
- Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevis aizejot.

4993-4
Izgaisa maņ momuļeņa,
Reita gonus vadejùt.
Taku šurpu, taku turpu,
Navá munys mòmuļeņis.
Ìteçèju ļìpòjâ,
Zelta zoru ìraùdzèju.
Zelta zareņu lauzdama,
Treiş jumpravys ìraùdzèju.
Vína maņa klóto sauc ?,
Ùtra klótu aicynoj'.
Tej trešò tai saçèja:
Kur teçési, bòriņeit?
Kur teçési, bòriņeit,
As tev mòti pastósteišu:
Pošâ Dìva nameņâ
Şéd aiz golda raksteidama.

4993-1
Apdziest mana uguntiņa,
Pazūd mana māmuliņa.
Ciemâ uguni dabuju,
Māmuļiņas nedabuju.
Māmuļiņas mekledama,
Ieteceju ņiedrienê.
No ņiedrienes izteceju,-
Iztek zelta avotiņš.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divi saka:Kur tu ej?
Trešà līdzi aicinaja.
Kuŗa līdzi aicinaja,
Ta pasaka māmuļiņu:
Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Lidz viņam kalniņam!
Tur guļ tava māmuļiņa
Zam zaļàs veleniņas.-
Celies, mana māmuļiņa,
Es pacēļu veleniņu.
Es stāstišu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plēse,
Kāju spēra pabeņķê.

4993-7
Teku šurpu, teku turpu,
Sav' māmiņu mekledama.
Uztek zelta avotiņu,
Trīs meitiņas mazgajàs.
Divas saka: Ej projam!
Trešà klātu aicinaja,
Ta pasaka raudadama:
Tur guļ tava māmuliņa
Baltu smilšu kalniņâ
Apakš zaļas veleniņas.

4993-3
Es raudaju, es vaideju,
Man pazuda māmuliņa.
Raudadama, vaidedama,
Aizteceju niedrainê.
Tur atradu niedrainê
Trīs sudraba avotiņus.
Pie tiem trijiem avotiem
Trīs māsiņas mazgajàs.
Viena saka:Kur tu iesi?
Otra klāti aicinaja;
Trešà saka:Ko tu raudi,
Tu atstāta bārenite?
- Es raudaju, es vaideju,
Man pazuda māmuliņa.
- Dobitê, lāditê,
Tur gul tava māmuliņa,
Tur gul tava māmuliņa
Baltâ smilšu kalniņâ.

4993-5
Ucij, ļuļij, mozais bàrns,
Atís mòte vokorâ;
Ka n'atís vokorâ,
Atís reita sauļeitê;
Ka n'atís reita sauļetê,
Byus màmeņa nùmyruse.-
Radzu savu momuļeņu
Par kaļņeņu aizejùt.
Sauciņ sauču, nadzerdèja,
Teciņ tecèju, nadanòču.
Tacádama iztecèju
Treis sudobra ezereņi.
Vína dzèra raibys gùvs,
Ùtrâ sèrmi kumèļeņi,
Pì tò trešò veļèjós
Divi skaistys jumpraveņis.
Vína soka: Kur tu tec?
Ùtra klót aicynòva,
Tei, kur' klót aicynòva,
Tei pasoka mòmuļeņu:
Teci, teci, bòrineit,
Da viņam kaļneņam,
Tì guļ tova mòmuļeņa
Zam zaļùs veļeneņu,
Zam zaļùs veļeneņu
Vínâ kùka nameņâ.-
Datecèju pi Dìveņa:
Pìjimsi mani bòrineiti?
- Tec, tec, bòrineite,
Nava laìka pìjamama.

4993-2
Es mekleju, es dugoju,
Man pazuda māmuļiņa.
Dugodama, mekledama,
Ieteceju niedrajâ,
Ieteceju niedrajâ,
Atrod' zelta avotiņu;
Pie ta zelta avotiņa
Trīs meitiņas mazgajàs.
Divi saka:Kur tu iesi?
Trešà klātu aicinaja.
Kura klātu aicinaja,
Ta pasaka māmuļiņu:
Tur guļ tava māmuļiņa
Zem Dieviņa nam' durvim,
Zem Dieviņa nam' durvim,
Baltajôs palagôs,
Baltajôs palagôs,
Mīkstajôs spilvenôs,
Mīkstajôs spilvenôs,
Eņģelišu draudzitê,
Eņģelišu draudzitê,
Ar eņģeļiem runadama.

4993-6
Sveša māte šautri sviede,
Es pabēgu bēgamo.
Es bēgdama izteceju
Zelt' avotu līgojam.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešà klāti aicinaja.
Kura klāti aicinaja,
Ta pasaka māmuļiņu:
Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Tur guļ tava māmuliņa
Zem zaļàm velenàm,
Zem zaļàm velenàm,
Sešu galdu namiņâ.