Veltīšana.
1597-0 Krusta māte, dižà kūma, Mēs uz tevi raugamies: Klāj' tu savu nēzdaudziņu, Met' apaļu rubuliti. 1597-6 Sēd', Trīnite, tu pie galda, Pašâ galda galiņâ, Lai skatas citi kūmi, Kādu naudu tu metisi. Tu metisi zelta naudu, Tad tie citi sudrabiņa. 1597-2 Tu, NN, dižà kūma, Mēs uz tevi raugamies: Tev bij klāte baltu autu, Iet papriekšu ziedu mest. Ja metisi raibus cimdus, Es prievatu dzīparôs; Ja metisi sudrabiņu, Es variņa gabaliņu. 1597-1 Tu, Anniņa, lielà kūma, Mēs uz tevi raugamies: Tev klāt savu nēzdaudziņu, Vispirmai naudu mest. Ja tu liksi dālderiti, Mēs liksimi rubuliti; Ja tu liksi rubuliti; Mēs liksimi pusrubuli. 1598-0 Krusta tēvi, krusta tēvi, Jūs papriekšu, jūs papriekšu! Jūs papriekšu, jūs papriekšu, Jūs vārdiņa devejiņi. 1599-0 Ej, īstais krusta tēvs, Sēsties galda galiņâ: Nu par manu augumiņu Visupirms naudu deva. 1600-1 Kas par munu ouguimiņu Vysupyrm noudu deva? Krustu tàvs, krustu màeta, Tìe pyrmùo noudu deva. 1600-0 Kas par manu augumiņu Visupirms naudu deva? Krusta tēvs, krusta māte, Tie pirmie naudu deva. 1601-0 Būt' mana pādite plānâ nākusi, Es mestu dālderi plāniņa vidû. 1601-1 Būt' mūsu pādiņa plānâja nākuse, Es mestu dālderi plāniņa vidû: Še, mūsu pādiņa, te tev paijiņa!
|