Veltīšana.
1590-0 Aij, kūmiņ, aij, kūmiņ, Vecas tiesas nezaudè; Ja neva cimdu, zeķu, Dod jel siera gabaliņu. 1591-0 Dod', kūma, nēzdaugu, dod sieru līdz; Neņemšu nēzdaugu bez laba siera. 1592-0 Mijat, kūmas, cimdiem, zeķèm, Lai mija pādite drīz valodiņu. 1593-0 Mūs, komus, šķiņķoja cimdiem, zeķèm; Mēs, komi, šķiņķosim sudraba naudu. 1594-0 Bij mana pādite bajàru rokâs; Atdeva tik pliku kà pagaliti. 1595-0 Ne velti pādite dancot gāja, Sīka sudraba gribedama. 1596-0 Vasar plēsti liepu galdi Siltajâ saulitê; Tie būs labi kūmiņàm Zelta naudu žvadzinàt. 1597-3 Tu, Jāniti, dižà kūma, Mēs uz tevi raugamies, Kad tu klāsi nēzdaudziņu, Kad metisi rubuliti. Kad metisi rubuliti, Es metišu pusrubuli. 1597-4 Tu, Juriti, dižà kūma, Mēs uz tevi raugamies: Tev bij savu drānu klāt, Mest apaļu dālderiti. Ja tu meti dālderiti, Mēs metisim pusdāldera; Ja tu meti pusdālderi, Mēs metisim pimberiem. 1597-5 Kur palika dižà kūma? Mēs uz tàs raudzijàs. Klāj papriekšu savu drānu, Met' apaļu dālderit'; Mēs metìs, citas kūmas, Pimberiem, zeseriem.
|