5099-0
Es bij' stalts tēva dēls,
Man bij stalts kumeliņš,
Nezin', kur atradišu
Tādu staltu līgaviņu.
Aiz upites kalniņâi
Stalta auga sērdienite,
Stalta auga sērdienite
Ar basàm kājiņàm.

19692-1
No kanniņas, no stopiņa
Dzēru pilnu vēderiņu;
No baltàs biķerites
Tikai lūpas pamērceju.

29915-4
Kumeliņu sabaroju
Ar divàm auziņàm;
Nevareju noturèt
Trim četràm pavadàm.

1484-0
Jau kūmiņas paēdušas,
Nav galdiņa vāķejiņas.
Viena veca māmuļite,
Ta uzlika, ta noņēma;
Raiba kuņa ziliem zobiem,
Ta bij šķīvju mazgataja.

4609-0
Nebūt' mana māmulite
Tik maģai nomiruse,
Nebūt' manas villainites
Nepuškotas palikušas.

28570-0
Aija, manu ģeķa prātu,
Kalnâ kāpu zirņus sēt:
Metu sauju pakaļ saujas,
Skrej lejâ žvingstedami.

11057-0
Audz, māsiņa, smuidra, gara,
Ne tu mana līgaviņa;
Tautu meita zema, resna,
Tā būs mana līgaviņa.

15654-0
Tāds ar tādu precejàs,
Tāds tādam gadijàs:
Ni tam zirga vagas dzīt,
Ni tai naža maizes griezt.

18892-0
Ozolami bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Lēni, lēni man' māsiņa
Tautu durvis virinaja.

13646-15
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Viena pati mūs' māsiņa
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Nedzird pašas dziedatajas.
Ej, māmiņa, maltavê,
Ko dar' mūsu malejiņa?
Māmiņ' nāce istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi.
-Ko gaidati, bāleliņi?
Aunatiesi zābakôs,
Dzenait māsai pakaļâ
Pa vizuļu birumiem.
-Nodzenàsi vienu simtu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ko jūs te spēlejiet?
-Priekš tàs meitas spēlejam,
Ko šo dienu gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi otru simtu,
Tur deviņi kokletaji.
Mani mīļi kokletaji,
Priekš ko jūs te koklejat?
-Priekš tàs meitas koklejam,
Ko vakari gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi trešu simtu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Paskandina iemauktiņus,
Iztrauceja ciema suņus.
Iznāk divi tautu dēli,
Saņem mūsu kumeliņus.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' niedru krēsliņôs,
Izceļ baltu liepas galdu,
Uznes Dieva mielastiņu.
Liek mums ēst, liek mums dzèrt,
Lik lustigi padzīvot.
Mēs neēdam, mēs nedzēram,
Apkārt vieni skatijam.
Ieraugam sav' māsiņu,
Jau micite galviņâ.
Māsiņ zelta drostalite,
Kam tev bija tà darīt?
-Bāliņ putu gabaliņ,
Nevareju tam dariti:
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Tautas nāce klusiņam.
-Māsa zelta drostalite,
Vai tev patīk atpakaļ?
-Brāliņ putu gabaliņ,
Es nevaru to darìt,
Es nevaru to darìt,
Man patike še dzīvot.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Mazakai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu.