Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
26244-1
Es gribeju beņķi lauzt,
Beņķi lauzt nevareju.
Kur varešu breņķi lauzt,
Pērnie gruži apakšâi.
1913-0
Auklè baltu, dēlu māte,
Manu miežu arajinu!
Balta guļ tava sagša
Mana pūra dibinâ.
20523-21
Trīs gadiņi ganos gāju,
Pelnij' zvēra kažociņu
Vilka ādas, lāča ādas,
Aizpērnaja kumeliņa.
12231-2
Pūt, puisiti, āža ragu,
Velns pūš tavu dvēseliti,
Velns pūš tavu dvēseliti
Dziļas elnes dibinâ.
13985-0
Peldus laidu kumeliņu
Caur sudraba ezariņu:
Tur aug viena mātes meita
Zaļâ niedru kambarî.
10251-0
Man' māmiņa vienu reizi
Tautiņàm parādija,
Jau tautàm iemīleja
Mans daiļais augumiņš.
24296-4
Es vakar gan saciju, -
Kas manî klausijàs?
Es redzeju dēlu māti
Baltautiņu cilajot.
13646-28
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītam tīru rudzu
Pa pūram ritinaja.
Eima, brāļi, aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nerūkst vairi dzirnaviņas.
Eima, brāļi, uz ustabu,
Velkamies zābaciņus;
Apvilkušies zābaciņus,
Velkamies kažociņus;
Apvilkušies kažociņus,
Jožam zaļus zobeniņus;
Apjozušies zobeniņus,
Liekam caunes cepurites;
Uzlikuši cepurites,
Sedlojam kumeliņus;
Apsedlojši kumeliņus,
Jājam brāļi simtu jūdzes.
Nojājuši simtu jūdzu,
Dajājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Bungà skaisti bundzenieki.
Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Ko jūs še bungajiet?
-To māsiņu bungajam,
Ko šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenaties,
Panāksiet celiņâ.
-Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam zaļu kalnu;
Zaļa kalna galiņâ
Spēlê skaisti spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejiet?
To māsiņu spēlejam,
Kur' šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenieties,
Panāksiet celiņâ.
Jājam, brāļi, trešu simtu.
Dajājam raibu muižu;
Ap to muižu kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli zaļodami.
Vienis mani pašu vede,
Otris manu kumeliņu.
Paš' ievede istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Pieceļ man mellus krēslus,
Davelk manim liepas galdu,
Uzliek man Diev' mielastu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek nakuiņu pārgulèt.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Sav' māsiņu lūkojos.
Ieraudziju sav' māsiņu
Tautu galda galiņâ,
Tautu galda galiņâ,
Cepurite galviņâ.
Ai, manu mīļ' māsiņu,
Patīk' tev līdza nākt?
-Ai, manu mīļ' bāliņu,
Patīk man še dzīvot,
Patīk man še dzīvot,
Klausìt svešas māmuliņas.
25893-1
Māte mani iedevuse
Porienâ, rāvienâ,
Nava skaidra ūdentiņa,
Kur actiņas nomazgàt.
22583-0
Vai, māsiņ, vai, māsiņ,
Vaj ūdens tev pietrūka,
Ka manam brālitim
Mels kreklits mugurâ?
