20398-0
Atminiet, sveši ļaudis,
Kurš brūtei īstais brāl's.
Tas brūtei īstais brāl's,
Uz pakaļas ielāpiņš.

25340-0
Sen to mēri daudzenaja,
Nu to mēri ieraudziju:
Mun uzsedza vedekliņa
Mēra gada vilnaniti.

3582-0
Bāliņš saka uz māsiņu:
Ko māsiņa labu dara?
Gan, bāliņi, atradisi,
Ko būs laba darijusi.

20808-0
Gan es būtu drīzi braucis,
Nav tik ātra kumeliņa;
Gan es būtu lielijies,
Nav tik daudzi rociņâ.

21604-1
Atpakaļ, mans pūriņš,
Atpakaļ, bāleliņi!
Es atradu tautiņâs
Neraženu dzīvošanu:
Es atradu dēla māti
Āzkrāsnê velejam;
Es cereju ogļu maisu, -
Tas dēliņa goda kreklis.

17792-1
No zemites zāle auga,
No zālites āboliņis;
No meitiņas sieva tapu,
No sieviņas māmuļite.

13250-44
Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labak pirku oša laivu,
Ne kà bēru kumeliņu;
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalâ.
Teci, mana oša laiva
Simtu jūdzes dieniņâ,
Simtu jūdzes dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Ka tu vari aiztecèt
Līdz pat Saules pagastam.
Tur tâi Saules pagastâ
Veca, veca māmuliņa.
Tai vecai māmiņaji
Trīs meitiņas zeltenites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasieti,
Žēlabâsi nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur izauga daila roze
Deviņiem zariņiem.
Lauziet, meitas, visus zarus,
Galotnites atstājiet.
Atjāj vienis tautu dēls,
Tas nolauza galotniti,
Tas nolauza galotniti,
Aizpuškoja cepuriti.
Brīnàs ļaudis, brīnàs meitas,
Kas ta tāda puķe, bij.
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu dēļi nomiruša.

27208-0
Pupas, pupas, zirņi, zirņi
Tīk manai līgavai:
Ne grūžami, ne maļami,
Katlâ vien ieberami.

30472-2
Kad es biju jauns puisitis,
Es māceju ģēģerèt:
Pats stāveju mežmalêja,
Kucentiņus mežâi laidu.
Nevaid ilgi, stundas laiku,
Izdzen divi irbju pulki,
Izdzen divi irbju pulki,
Div' peleki vanadziņi.

23791-0
Kumeliņis auzu zviedza,
Ābolâ stāvedamis;
Māsa raud bāleliņa,
Vidû tautu stāvedama.