21618-0
Māsiņ mana rotaliņa,
Nomalê nogājuse!
Kas rotiņu tev redzeja,
Nomalê staigajot?

19716-0
Lustes, prieka nevareju,
Brāļa durvis atvērdama:
Ap galdiņu vīri sēd
Kà dižaji ozoliņi.

17659-0
Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautinâs.
Neraudat, tēva saime,
Neb es tēva zemi ņēmu,
Neb es tēva atslēdzinas
Līdzi vezšu tautinâs;
Te paliks tēva zeme,
Tēva klētes atslēdzinas.

9276-2
Uz Laimiņas gauži raudu,
Ne uz savas māmuliņas:
Man Laimiņa mūžu lika,
Neliek mana māmuliņa.

15830-0
Es nezinu, kalabad
Man sirsniņa gaužam sāp.
Diezin Dievis, vaj ir tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runaja:
Cits teic manu sirdspuķiti
Jau ar citu saderetu.
Eim' stallêi, sedloj bēri,
Jāš' es viņu apraudzìt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Jau satiku izvedam.
Es viņai roku sniedzu,
Viņ' rociņu man nedeva.
Es vaicaju brālišam,
Nezinaju, ko darìt,
Vaj būs manim ceļu griezt,
Vaj vilkt savu zobentiņu.
Labak ceļu pagriezišu,
Nevilkš' savu zobentiņu.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turèt lielu sirdēstiņu?
Vēl citâi dārziņâi
Jo dailakas rozes aug;
Vēl citai māmiņai
Jo dailakas meitas aug.
Es paklāju mellu deķi
Pa kumeļa kājiņàm,
Lai sēroja kumeliņis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.

5411-11
Es meitiņa kà liepiņa,
Sarkans rožu vainadziņš.
Puiši manim pakaļ skrēja,
Tikko galvas nenolauza.
Skrej, puisiti, lauz galviņu,
Tu jau manis nedabusi.

8848-0
Runaj' ļaudis šorpu, torpu,
Neviens labi nezinaja;
Dēkla, Laima gan zinaja,
Tàs nenieka nesacija.

23290-1
Kas būs rītu, kas parītu,
Lai aiziet bāleliņi!
Jau šodien dēla māte
Staigà šņurkas nolaiduse.

25587-0
Apgŗāvu tautiešam
Akmeņa pili;
Jauns mans svainitis,
Lai dara citu.

14488-2
Pastāv', manu kumeliņu,
Uz ta ledus gabaliņa,
Lai es teku parunàt
Ar to meitu māmuliņu.