31507-0
Suņi rēja, gaiļi dzied
Ap to mūsu lielu kungu;
Lai ta velna pūce brēca
Ap to mūsu stārastiņu.

14981-0
Pieci smuidri ozoliņi
Pret sauliti locijàs;
Pieci smuidri tēva dēli
Lūdzàs meitu māmulites.

13645-4
Saulite vaicaja
Uz mēnestiņu:
Ko dara meitiņas
Vedekliņas?
Vaj ada, vaj šūn,
Vaj viesu gaida?
Viesiši brauca
Par viņu kalniņu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirgi
Grib jājejiņu,
Tukšie vāģiši
Grib vezumiņu.-
Pušausu gaisum'
Zūd mūsu māsiņa.
Celies, bāliņi,
Dzenies pakaļ.
Aiz viņa kalniņa
Tur viens namiņš,
Tur mūsu māsiņa
Tautu istabâ;
Balts autiņš galvâ,
Med's kanna rokâ.

899-1
Es nedošu savas dziesmas
Nevienam sarežģìt:
Kuŗu dziesmu izdziedaju,
To satinu kamolâ.

9826-0
Es pazinu to pusiti,
Kas (Kurš) asaru dzērajiņš:
Sarkan' vaigi, brūnas acis,
Kà tam peļu vanagam.

13250-34
Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Apāos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk' trejus brūnus svārkus,
Uzlik' cauna cepuriti,
Uzlik' cauna cepuriti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs,māmiņa!
Es aizjāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Uzjāj'vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalâ,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenites.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgàm.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallitê,
Ieved pašu istabâ,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetiti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, siena vietu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es labi noskatos,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetinaj.
Dod,māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaj;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitu bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Meitu bēdâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašàmi debesim;
Es uzkāpu debesìs
Pa tiem rozes zariņiem.

12346-0
Smuka meita, skaista meita,
Ta puisišu vīlejiņa;
Dūmaļiņa, kvēpaļiņa,
Ta darbiņa daritaja.

30612-0
Lakstigala kroni pina
Manâ rožu dārziņâ,
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstigalu klausoties.

16127-0
Brāļam braucu vedejôs,
Caunit' jūdzu kamanâs,
Sagrožoju zelta grožu,
Lai nelēca eglajâ.

29532-1
Tur es dzinu ganidama,
Kur zaļie ozoliņi.
Tur jāj puiši pieguļâ
Diženie tautas dēli.