2221-2
Til, til, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkapts tev vajadzeja?
-Izkapts vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajadzeja gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Ieteceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Zelta ripu ripodami,
Zeltāboli mētadami.

20075-2
Kroga ceļu gan zinaju,
Baznicceļa nezinaju:
Krogâ mani kristijuši,
Nenesuši baznicâ.

18852-0
Es pārvedu brāļam sievu
Kà uguņa dzirksteliti:
No kumeļa nokāpjot,
Uguntiņis iemetàs;
Līdz iegāja istabâ,
Trīs svecites iedegàs.

33638-7
Smuks puisitis atteceja
Guļamêju laiciņêju.
Maģu brīdi paguleja,
Sāk ar naudu lielities.
Sadeg tava zelta nauda
Zilajami uguņami!

5116-2
Gauži raud sērdieniši,
Redz pamāti pārvedam.
- Neraudat jūs, bērniņi,
Būšu māte, ne pamāte.

15464-0
Tautas saka, lai es deru;
Nederešu, nederešu!
Nederešu bez māmiņas,
Bez vecà bāleliņa.

29777-1
Kam, māsiņa, tu puškoji
Savas baltas villainites?
-Tas, brāliti, mans godinis,
Kad es biju sērdienite.

5031-2
Līdz', Dieviņi, līdz', Dieviņi,
Man sērdienu bērniņame
Izbrist dubļus, panest ļaunu,
No Dieviņa lab' redzèt.

14545-0
Man atjāja tautu dēls
Tumšajâ vakarâ.
Skuju, skuju kumeļam,
Driģenišu jājejam!

23450-0
Ai,plataja rudzu eža,
Tavu kuplu magonišu;
Ai, dižaja dēlu māte,
Tavu daiļu jaunavišu!