28903-0
Gosniņ mana raibaliņa,
Kam tu māvi vakarâ?
-Meitas mani izdzinušas
Pusdienâ neslaukušas;
Pilni pupi pierietuši,
Pilna tava slaucenite.

18271-1
Vediet mani, kur vediet,
Par siliņu nevediet:
Apbirs manas villanites
Ar tiem sila čiekuriem.

20526-2
Nāburg' meitas lielijàs
Daudz esot lindraciņu.
Tiem pašiem krogâ gāja,
Tiem pašiem baznicâ.

18470-0
No tālienes es pazinu,
Kur bajàri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņi,
Zīda puškas zemi slauka.

21630-0
Spīdej' manas baltas zeķes
Tautu dēla kājiņâs;
Bij man ari līdza iet
Baltu zeķu žēlumâ.

8184-0
Sak' gailits dziedadams:
Celies, mana malejiņa;
Sijadama, niekadama
Met saujiņu maliņâ.

2833-0
Zinu, zinu, kas tur gaida
Aiz upites pakalnê:
Sarkanajas lasitajas,
Neskaitamas zemenites.

321-0
Dziedat, tautas, ko dziedat,
Tikai resni nedziedat!
Es brāļôs dzīvodama
Resni dziedàt nemāceju.

17889-2
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Bāliņš jūdza zelta loku,
Tautiets tīra sudrabiņa:
Aiz priekiem nezinaju,
Kuŗâs sēsti, kur nesēsti.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netìšam es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļas Laimas istaba
Trim kārtàm izpuškota:
Puķitèm, rozitèm,
Zaļajàm palejàm.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu sievas krēslâ,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēd, meitiņa, sievas krēslâ,
Došu sievas padomiņu,
Došu sievas padomiņu,
Likšu mici galviņâ.
Kuŗ' meitiņa godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin,
Tai Laimiņa kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kuŗa goda negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem
Un no dadžu lapiņàm.

31916-0
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Puško manu augumiņu,
Lai es varu Ķeizeram
Pa godam rādities.