Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
20527-6
Vaj ta bija tev, Trīnite,
Ta lielà goda mice?
Tāda bija mūs' mājâ
Pirtî gara metamà.
21585-0
Visu dienu tautu meita
Daugavâ velejàs,
Gribej' baltas izvelèt
Pelekàs villainites.
4653-7
Koša puķe kalnâ auga,
Vēl jo koša lejiņâ;
Koša bija mātes meita,
Vēl jo koša sērdienite.
33625-18
Teku, teku pie upites
Baltas rokas nomazgàt.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzeniņš.
Gredzeniņu liekdamàs,
Iekrīt' zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Upe mani nepanesa,
Ta iemeta Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Ta izmeta maliņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devitâi zariņâ,
Tur brālitis kokles cirta.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites grazni skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man vietiņas taisitaja.
22142-0
Putriņ Dieva dāvaniņa,
Kad es tevi apēdišu?
Jaunu meitu es noņēmu, -
Kad es tevi nomeņģešu?
25348-0
Trīs gadiņu ganôs gāju,
Vilka (vilku) pinkas lasidama;
Es apsedzu dēla (dēlu) māti
Vilka (vilku) pinku villainiti.
18184-0
Aiz upites balti bērzi
Sudrabiņa lapiņàm,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabiņa kalejam.
31933-22
Skaisti zīle padziedaja
Brāļa lauka galiņâ.
Eitat, meitas, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Tādu vēsti zīl' atnesa,
Būs brāļem kaŗâ jāt.
Būs brāļem kaŗâ jāt
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti,
Puško brāļa cepuriti
Sarkan' rožu lapiņàm.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Gan raud gauži man' māsiņa,
Vēl jo gauži tēvs, māmiņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Gan jūs mani sagaidisit.
Gan raud gauži tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Mālainàm kājiņàm.-
Nomazgaju baltas kājas,
Ieved' rožu dārziņâ.
Es jautaju kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu tais',
Zobaniem sēta krauta,
No plintèm žogu pina,
Kaudzèm meta cepuriņas.
Tur gul vīri kà ozoli,
Kà mēreni muiženieki.
13635-2
As atnāču péc màesiņas
Coùr údeni, coùr akmeni
Údentiņu laistídams,
Akmentiņu škaeldidams.
23889-0
Vedekļeņis, vedekļeņis,
Driveņâ, diveņâ!
Jau mòşeņa dzaltòņeite
Şeņ ļeìgòja driveņâ.
