|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja pagastu kurzeme Rezultāti: 171 - 180 no 4945 9189-0
Es redzeju sav' Laimiņu
Līdz pusiti ūdenî.
Kaut ta visa noslīkusi
Aiz manàm asaràm! 32999-0
Jānišam sievu vedu
Pašâ Jāņu vakarâ;
Jānits pats zābakôs,
Jāņa sieva raibitê. 15490-0
Vēlejos, nerāvuse
Sarkano ābuliņu;
Vēlejos šoruden
Tautàm rokas nedevuse. 5164-0
Ņemtin ņemšu līgaviņu,
Bet nezinu, kādu ņemt,
Vaj ņemt gudru sērdieniti,
Vaj bagatu mātes meitu.
Labaks gudru sērdieniti,
Ne bagatu mātes meitu.
Sirmiem zirgiem ceļâ braucu,
Sētâ gudra līgaviņa. 12645-0
Še, meitiņa, ābolins
Par vasaras gulejumu.
- Dieviņ, manu sirdssāpiti,
Tēvs, māmiņa man' nelaid'. 24587-0
Kur es likšu, kur glabašu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Tiņat zīda nēzdogâ,
Kaŗat vadža galiņâ. 28260-0
Kārkla vīzes, kankariņi,
Tie maizītes pelnitaji;
Kunga svārki, zābaciņi,
Tie naudiņas tēretaji. 24907-1
Es vecaks, es zinaju,
Es māk' jaunus saguldìt:
Cel kājiņu, uz kājiņu,
Bāz rociņu azotê. 2522-0
Zīl' ar strazdu mācijàs
Sausas egles galiņâ;
Zīle strazdu izmācija
Igauniski trallinàt. Avots: 379 Viss no avota»Krājums: Barona un Brīvzemnieka krājums Viss no krājuma»Iesūtītājs: Rīgas semināristi Viss no iesūtītāja»Pagasts: Vidzeme, Kurzeme (un Zemgale ) Viss no pagasta»Kategorija: Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli, Viss kategorijā»33622-0
Ko vēleju, tas notika
Lielam kroga dzērajam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Nezinaja zirgu ķert,
Ne no zara cepuriti.
Labak ķēra cepuriti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājàm gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaja raudadams,
Sastaigaja raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtâ dieniņâ
Preti nāca tautu meita,
Preti nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
- Tautu meita zeltenite,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ak tu tautu delveriti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņâ,
Tēva lauka galiņâ
Pie zaļà ozoliņa,
Pie zaļà ozoliņa
Zaļa vaŗa pavadâ,
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķerot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vainadziņu,
Tam nobira vizuliši.
- Nebēdà, tautu meita,
Vainadziņu aizmaksašu,
Še rociņa, tic vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa.
Gaidi rītu, vaj parītu,
Aizsūtišu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtâ rītiņâ
Sarej tēva kuceniņi,
Sarej tēva kuceniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brāliti, skatities,
Ko rej tēva kuceniņi.
- Bēdz, māsiņa, kambarî,
Tev sajāja precenieki.
- Ko es bēgšu kambarî,
Es jau biju sadereta.
- Kur, māsiņa, tu dereji,
Ka es tevi neredzeju?
Vaj klētî, vaj druvâ,
Vaj savâ maltuvê?
- Ne klētî, ne druvâ,
Ne savâ maltuvê:
Tēva lauka galiņâ
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērà kumeliņa,
Tur rociņas sadevàm,
Gredzeniņus samijàm.
- Māsiņ mana jaunakà,
Kam prasiji padomiņu?
Vaj tēvam, vaj mātei,
Vaj vecakam brālitim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecakam brālitim:
Laimit' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu
Visu mūžu dzīvojot. Meklēja pagastu kurzeme Rezultāti: 171 - 180 no 4945 |
