Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
29206-0
Gotiņ mana raibaliņa,
Skrien pār kalnu spriņģedama,
Aizsper acis skaudejam
Ar zaļàm velenàm!
30162-0
Pieguļina, vasarina
Man pā(r)veda ligavinu;
Nezinaja tēvs, māmina,
Nej tie citi bālelini.
24206-0
Visi saka, visi saka,
Mana sieva laiska.
Lai ir laiska, kad ir laiska,
Ja tik labi danco.
27954-0
Dieviņš gāja rudzu sēt
Ar sudraba sētaviti;
Šam saujiņa, tam saujiņa,
Man ar visu sētaviti.
35684-0
Vedat paši, panāksnieki,
Savas meitas mīzinàt,
Paliekat cepurites,
Lai kājiņas neapmiez.
16186-3
Cieši, puiši, seglojiet
Medinieka kumeliņu,
Ka var jāt siekstu siekstas
Pakaļ sila vāverit'.
23259-2
Es šķitos egles malku
Pa naminu sprēgajam;
Ta nebija egles malka,
Ta bij tautu māmulite.
11916-4
Ko vērts gaŗa pucenite,
Kad nav ogu galiņâ?
Ko vērts daiļa ciema meita,
Kad godiņa netureja?
13268-0
Jersikâ iesēdos
Ozoliņa laiviņâ,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kà lidot nolidoju.
Sērpilî suņi rēja,
Sērenê gaiļi dzied,
Rìgu, Rìgu, lielu Rìgu
Ar gaismiņu ieraudziju.
Rìgâ pirku sirmu zirgu,
Jelgavâ kaldinaju,
Jelgavâ kaldinaju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem
Sudrabiņa nagliņàm.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulites uzlēkšanu.
Jau atradu zelteniti
Samalušu sijajam.
Sijà auzas, zeltenite,
Dod manam kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucidama.
Kam, meitiņa, tu raudaji,
Kam slauciji asariņas?
Lai raudaja Abaviņa,
Tai pietrūka veletajas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojàs,
Liepu laiva līgojàs
Daugaviņas maliņâ.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortâja rītiņâ
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņâ.
Abi mīļi guldamies
Nolauzam liepai zaru,
Nolauzam liepai zaru,
Palikam pagalvê.
Abi mīļi celdamies
Metam zaru upitê.
Ta upite nenesdama
Iemet zaru Daugavâ;
Ta Daugava nenesdama
To iemeta jūriņâ;
Ta jūriņa nenesdama
Izmet smilkšu kalniņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur nāk kungi, tur araji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuškoja cepurites,
Aizpuškoja cepurites,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpuniti.
Vienam saule atspīdeja
Zeltitiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskaneja
Rītiņôsi, vakarôs,
Rītiņôsi, vakarôs,
Dieva dēlus daudzinot.
5414-0
Es meitiņa kà puķite,
Sarkans rožu vaiņadziņš;
Tik vien man vainas bija:
Puišiem rokâ nedevos.
