19925-0
Dzer, brāliti, nebēdà,
Ka paliki parādâ:
Silâ auga kupla priede,
Ta parādus aizmaksaja.

15558-1
Raibi cimdi kà dzeniši
Tautu dēla rociņâs.
Tie cimdiņi mana pūra,-
Kur tu jēmi, kas tev deva?
Tos māmiņa iedevuse
Par znotiņu turedama.

11502-1
Dzeltens manis kumeliņis
Kà dzeltena vālodzite;
Apsedlojis, es nojāju
Pie tautiešu nama duru.
Pretim nāca tautu meita,
Glauda manu kumeliņu.
Vaj tu glaudi, vaj neglaudi,
Tu nesēssi mugurâ;
Man ir cita glaudejiņa,
Mugurâje sēdetaja.

1118-0
Steidzies Dēkla, steidzies Laima,
Pirtî mana līgaviņa,
Pirtî mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse,
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurâ.

2221-4
Bim, bim, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes tev vajadzeja?
-Man vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam tà sieniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja govim dot.
Kam to govu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja cūciņas ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja kalniņu rakšņàt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja miezišus sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja alutiņu brūvàt.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja brāļiem dot.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Tiem vajadzeja kaŗâ iet.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Viens pārnesa kniepadatu,
Otris zelta gredzentiņu.
Kur palika kniepadata
Ar to zelta gredzentiņu?
-Tos iedūru celmiņâi.
Kur palika tas celmiņis?
-Tas sadega sīkis pelnis.
Kur palika sīki pelni?
-Vējš iepūta upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗ' celiņu.
Kur palika gaŗš celiņis?
-Tas apauga zaļu zāli.
Kur palika zaļa zāle?
-To noēda meža zosis.
Kur palika meža zosis?
-Tàs noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs,
Zelta kokles koklēdami,
Grāmatiņu lasidami.

32046-6
Kaŗa vīra līgaviņa
Daudz miedziņa neguleja,
Sēd pie loga raudadama,
Raksta kaŗa karodziņu,
Raksta kaŗa karodziņu,
Baŗo kaŗa kumeliņu.
Gatavs biju kaŗa vīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš,
No kundziņa ziņu gaidu,
No Ķeizara grāmatiņu.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tūlin sēdu kumeļâ.
Stundiem jāju simtu jūdzu,
Līdz notapu tâi vietâ,
Līdz notapu tâi vietâ,
Kur rakstita grāmatiņa.

18187-1
Aust gaisma, lec saule,
Zaļgot zaļgo;
Aug brāļi, ved māršas,
Līgot līgo.

33580-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienâ
Jāj precinieki.
Jem mani, tautieti,
Neraugi mazu;
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.

2578-0
Pūce, pūce platu galvu,
Pacel krēslu vanagam;
Vanags tevi palīdzès
Grūtajâs dieniņâs.

31933-21
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brālim karâ jāt.
Tec, māsiņa, roždārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Vienu roku rozes plūcu,
Otru baltas magonites;
Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju,
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Par vārtiem izjādams,
Stāda brālis ozoliņu.
-Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidat mani pārjājam;
Ja neauga nezaļoja,
Negaidate pārjājam.
-Par div' gadi, trešajâ
Pārtek brāļa kumeliņis,
Pārtek brāļa kumeliņis
Asinainàm kājiņàm.
Kumeļam pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Kur asiņu upe tek,
Tur guļ vīri kà ozoli
Sašauditi, sakapati,
No kaulieme tiltu taisa,
No matieme žogu pin.