16734-0
Viegli tek tas pūriņš
Par ābula atmatiņu.
Kà tas viegli netecès,
Viena zeķe pūriņâ.

17912-8
Teica gudru māmuliņu,-
Cik tai bija gudribiņas?
Pate savas vieglas dienas
Ceļ nu tautu kamanâs.

1577-0
Slīdi, mana pādite, no manu roku,
No manu roku māmiņas klēpî.

4641-0
Sērdienite man' māsiņa,
Ko lasiji lejiņâ?
-Es, bāliņ, puķes lasu,
Puķes pinu vaiņagâ.

19241-0
Ēd, ēd, Anniņa,
Trūks tev stīpiņa;
Steidzies, mucenieks,
Būs tev darbiņš.

4530-0
Es pazinu bāreniti
Mātes meitu pulciņâ:
Gluda galva, bāli vaigi,
Pilnas acis asariņu.

1107-1
Nevienami Laime klāja
Sava zīda paladziņa;
Sieviņàm, tàm paklāja
Grūtajâs dieniņâs,
Lai ziediņi nenobira
Pa ļautiņu kājiņàm.

6174-9
Trīcèt trīc Rìgas pils,
Ko tur kala, ko ne kala?
Tai māsiņai kroni kala,
Kam deviņi bāleliņi.
Kad nokala vienu zaru,
Tad slaveja Kurzemê;
Kad nokala visu kroni,
Tad slaveja Vāczemê.
Kaliet, brāļi, nekaliet,
Es jūs' kroņa nevalkašu,
Es jūs' kroņa nevalkašu,
Visu ļaužu izslaveta.
Pirciet zīļu vaiņadziņu,
To valkašu dziedadama,
To valkašu dziedadama
Līdz citam rudeņam.

26551-7
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavinàt?.
Iztek mani div' bāliņi
Kà kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kāda bija sveša māte?
Jo ta sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepites.

7672-0
Kas to teica, tas meloja,
Ka meitiņa bez padoma:
Vaiņadziņu valkadama,
Cimdus lika pūriņâ.